Jau atkal poģa pirmais stāvs smird pēc gangrēnas. Ugh.

Šodien pagadījās tāda "palielāka" kliente ar nelaipnības iezīmēm. Vārdu sakot, viņas pukstēšana apklusa lēnām. Grūti man bij viņai pārliekties pāri (tas nav tā kā izklausās) un kad mēs uz pusēm tikām galā ar viņas kājām, man mugura biij slapja kā pēc 2 km bizošanas. A rīt man brīvdiena, nu puslīdz.

Pēc darba kātojot uz veikalu pēc virtuļiem, uzskrēju mūsu ex-klases audzinātājai. Lieki teikt, ka viņa mani iztincināja par visu un visiem.

Rītdienas garajam pārbraucienam man nav saistošas lasāmvielas. Un uz ātru roku es ar neko tādu nesameklēšu. Ja uznāks luste, būs vēl jāiečeko mājas grāmatplaukti. Pam param.