Jāteic, ka šie Līgo/Jāņi bij daudz jautrāki nekā pagājušogad, lai arī lielākā daļa kompānijas bija tā pati. Labi, ka es tomēr beigās izdomāju aizbraukt, lai gan vienu brīdi jau likās, ka savas kondīcijas dēļ labāk būtu palikt mājās. Arī lietus pašā vakarā nepidžināja tā, ka varēja aplītī dauzīt voli, cik nu vieta atļāva. Nabaga kartupeļi un viss pārējais, kas tur vairs neaugs. He, un pirmais seju aizdzēra un atlūza tas pats putns, kas iepriekšējā reizē. Daži cilvēki vienkārši nemainās.

Man jau apnicis šķaudīt ik pēc piecām minūtēm. Damn.

Man kretinē tas, ka es ar vaļā acīm sapņoju par stafu, kas nekad nekļūs par īstenību. Jeij bogu.