Sēžu un meklēju to postu par saviem iepriekšējiem rezultātiem, es skaidri atceros, ka tāds bija, bet nu kā jams nelec acīs, tā nelec. Prieka sajūta, ka tā lieta nu ir padarīta un varu koncentrēt visus savus atlikušos spēkus uz devīto maiju, ha. Tagad stumju mūlī cepumus, bet nu pēc mokpilniem 2 km, esmu takš nopelnījusi.

Un rīt tak posīsim pēc lekcijām uz Magnētu. Nēnu, vajag jau vajag. Savādāk nometnē izgāzīšos kā veca sēta, jo kopš saviem ziedu laikiem neko neatceros.

Jeij, tomēr uzraku savā nelielajā postu kaudzē tos savus rezultātus, un izrādās, ka šodien noskrēju pat ātrāk nekā iestājeksāmenā, nemaz nerunājot par pagājušo gadu. Pašlaik mans sāpīgais jautājums ir roku saliekšana. Nu nav šitais man iekšā, bet ja nu es katru vakaru kko darītu tā labā? Ēm, nu gan es pārspīlēju. Lazy. I haz it. :D