Jopcik, pusstundu tā nosmējos, ka nospļaudīju visu kompi. Pēc šī, jāsecina, ka nometnē ar tādu kompāniju ies jautri. "Bet ūdens, sniegs, slēpju gali un asas nūjas, varbūt jūsu vecās jūtas atdzims?" lol, kkāda ziepene.

Un tika iegūtas pirmās ziņas no trešā kursa (kas pašlaik jau slēpo pa dubļiem). Jamie nebeidza sūdzēties par slikto ēdināšanu. Nu, tas gan nav labi, ņemot vērā manu izvēlīgo ēdiekarti...

Līdz tam b/d no pieturas notiku, sekojot mātei ar bērnu, ko pamanīju jau autobusā. :D Nu vot, bet īstenībā, mums visām nenormāli patika vērot tos bērniņus un viņu izdarības. Un es vēl neticēju, ka tāds mazu plaušu bariņš, var sacelt tik nežēlīgu troksni. Superīgs dienas iesākums, crappīga vidusdaļa un atkal jautrs nobeigums. Un tagad vēl kādu filmu. :)

Gadījās ķibele, ritenim nokrita ķēde, trotuāra vidū liku atpakaļ, visas rokas bij melnas, braucu mājās.

Dikti gribētos redzēt šito. Steve Carell, jeiij. http://www.youtube.com/watch?v=QzH0qxvMHFQ

Riebj tā sajūta, ka ar visu nevar tikt galā.