Vakarnakt pirms aizmigšanas aizdomājos par brīvdienām, tad par vasaru, par riteni un biežajiem braukājieniem, tad par peldēšanos, par Bērzezeru un tad es jau atkal nonācu līdz tai čūskai. Seriously, mani ir kkāda trauma. Un tad es sapņoju par kartupeļiem, a tagad pamostos un skatos, ka uz brokastīm/pusdienām man tieši kartoška augšā top. :)

Man kaut kas bij jāizdara. Aber was?

Kafija ir padzerta un tagad gribētos nolūrēt "Atonement", bet KK skatās tēvē un dikti kko komentē visu laiku, ā, nē, jamā iet prom. Ok, tad nu gan varētu. A bet vispirms jāaiziet zobi iztīrīt, savādāk vēlāk Termijs tīrīs gaiteņus un kko dirsīs...