Grūti sevi piespiest piecelties. Kaut vai desmitos no rīta, bet grūti. Es jau biju domājusi vēl agrāk, bet nu kā tad. Uz to celšanos no rīta "agrāk" vispār Jaunajā gadā es nepaļaušos, cikreiz jau šitais mani ir iegāzis.
A tagad saģērbšos un iešu uz veikalu pēc hurmas un gan jau pēc vēl kaut kā.

Tracina mani tā Maxima. Aizeju ar vislabākajiem nodomiem un atgriežos nu ne pavisam ar to, ko vēlējos. Nāksies vien štopēt banānus. SAKS. Ok, i'm off to breakfast.

Šodien tika minimāli piestrādāts on my holiday weight. :D Tas grūtums jau ir saņemties un aiziet. Pārējais jau nieks. Vēl tagad neliela roku trīce, bet patīkami. Es gan negribu domāt par to nolādēto aprīļa dienu, kas, protams, pienāks negaidīta, bet jāsāk vairāk kustēties. Bet tad atkal tā kāja. Man vēl sāp. Pēc mēneša jau ziemas nometne.