Šodien man gribas mājās...
Riktīgi tizla diena. Atkal mani viss kaitina un ir tāds nogurums, ka vienīgais, par ko es domāju, ir gulēšana. Bet nu tā kā vakardienas lekcijā pasniedzējs izteica savu brīnišķīgo citātu, ka, ja cilvēks visu laiku grib ēst, visu laiku ir noguris un visu laiku gribas gulēt, tad cilvēks ir pilnīgi vesels. Tad jau ar mani viss kārtībā.
Nervozais spundenieks basītī šodien gandrīz vai uzsprāga, kad uzzināja, ka mēs neviena nepierakstam kladēs visus vingrinājumus, un tādējādi pēdējo stundu šamējais bija vienkārši neciešams un brauca augumā par visu. Un kulminācijā fizioloģijas lekcija, kur mēs pilnīgi pārsalām un visu pusotru stundu ar krampjainām rokām rakstījām kaut kādas nesaprotamas lietas. Turklāt pasniedzēja runā ar tādu s burta uzsvaru, ka man ausis gandrīz nokrita. Tas patiešām NAV paciešams. "Un virssssrakssstsss ir acsss sssensssorā sssissstēma" JĀK, KAITINOŠI!!!

Jāaizšauj līdz dušai, kamēr vēl nav satumsis. Vakardien Ļena redzēja mētelīša virinātāju. Un tas bija vēl tikai astoņos vakarā. Agrāk viņš uzdarbojās daudz vēlāk!!! Āzis tāds.

Jā, un visam pa virsu, šodien pavisam nesagatavojusies ar dažādām atrunām satiku savu bakalaura darba vadītāju. Lai arī, cik ļoti es vēlētos pie tā darbiņa pasēdēt (PATIEŠĀM!!!), man nav laika. Nu nav. Fizioterapijas lekcijas izgrauž gigantisku caurumu manā jau tā mazajā brīvajā laikā. Līdz decembrim ir jāuzraksta literatūras apraksts vismaz 15 lpp. neieskaitot tur visādas tabulas un bildes. Par manu tēmu 15 lpp. būs grūti izspiest. Un es vēl nekādu dižo info neesmu atradusi. Es vienkārši nespēju aiziet uz lasītavu un pameklēt kaut ko.

Tagad sakārtošu somu rītdienas mājupceļam.

Ja šo varētu nosaukt par home alone gadījumu, tad tas tāds noteikti ir. Vismaz līdz rītdienas rītam. VOLUME UP :D