Vakardien labi izciemojāmies. Ivis acīmredzot tur ir baigi labi iedzīvojies un man arī liels prieks par to. Māja arī ir verī naiss, lai neteiktu vairāk.
Vakar, nē, tas tomēr bija jau šodien, piebeidzu Markesa "Simts vientulības gadus" :) Un pēc tam vairs ne acu neaizvēru, bet ne jau dēļ grāmatas, laikam jutu, ka tuvojas negaiss. Ap trijiem sāka nenormāli zibeņot, ap četriem jau gāza arī lietus. Tad kādu laiku vienārši skatījos kā zibeņoja, iespaidīgi. Pat bail nedaudz sametās.