Ienīstu, ka par mani atceras tikai tad, ja no manis kas vajadzīgs. Bet nu tā 2 mēnešus varēja nelikties ne zinis. Great. Un tad vēl tie mani foršie draugi. Uzlikuši man pilnīgu ignore. Nu labi, es jau saprotu, ka viņiem ir daudz svarīgākas lietas ko darīt, bet laikam jau kādu vārdu uzrakstīt ir pārāk daudz prasīts.

Jāpošas uz ēšanu.

Ārā šodien ir karsts, jeiij :)
Hmm, es zinu, ko nozīmē, ja pār ceļu pārskrien melns kaķis. Bet, kas notiek, ja ceļa vidū guļ pilnīgi balts kaķis, kas nekust pat tad, ja brauc mašīnas...?
Māsas sīcis ar savu mūžīgo jautājumu: ko mēs šodien darīsim??? jau paspējis man uzkrist uz nerviem. Vai es varu dabūt saules dūrienu? Man nav cepures. Tas gan bija tīri izglītoti no viņa puses un viņa vecumā. :D Sasmējos.

Labs brauciens šodien bija. Tikai neizprotu tos dīvainos skatienos no automašīnu vadītāju/pasažieru puses. Vai tad riteņbraucēji uz ceļa ir kaut kāda anomāla parādība? Njā, varbūt šorti pie vainas :D Un tad vēl tie stalkeri, jeij bogu. Bet laiciņš gan bija ļoti pateicīgs un tas priecē. Kaut tādu dienu būtu vairāk.
Skatos The Silence Of The Lambs un ik pa laikam iemalkoju no glāzes, kas uzpildīta ar ledustēju un 4 ledusgabaliņiem. Un ēdu ābolus.

P.S. sabrauktā snahā bija pretīga