Šorīt pamodos nevis no tā, ka es būtu izgulējusies, bet no tā, ka man sāp kakls. Damn, jau atkal. Šitais jau sāk notikt pārāk bieži. Lai nu kā, tiek uzsākta medus kūre.
Padarčiks is almost ready, vēl tikai pēdējie sagatavošanās darbi :)
Home alone ir sācies un mūzika ir uzgriezta uz pilnu klapi :D

Šodien gāja karsti. Aiz milzīgas garlaicības un fakta, ka nets pēkšņi atteicās darboties, nolēmu, ka jāaiziet paskriet. Un tā kā rikšotāj biedrenei bija svarīgas darīšanas, vilkos nu viena. Nu ne gluži, mani izklaidēja ipods :)  Kad notiku stadionā, nopriecājos, ka neviena nav un varēšu tā forši paskraidīt. Bet kur nu. Pēc 2 min. stadionā ietesās apmēram 20 džeki. Njā, tā neko. Izskatījās pēc basketbolistiem, jo ātri viņi neskrēja :) Tā nu man likās, ka esmu nokļuvusi paradīzē... Tādi puspliki tur trenējās :P Tad vēl atnāca sīkie futbolisti, kuriem sākās treniņš un es attapos kā vienīgais meitietis starp aptuveni 40 vīriešu dzimtes pārstāvjiem.

Tad, kad basketbolisti bija iesildījušies, es gan vēl turpināju joņot tālāk, jo biju tikai knapi sākusi. Šie gāja malā vingrot un tad es atkal sāku justies kā izstādē, kur vienīgais eksponāts esmu es... Bet nu drīz vien arī pati gāju vingrot, kkā nepatīk, ka tieku novērota.

Tagad saprotu no kurienes tās 2 staigājošās svaigās asinis šodien :P