Mēs ar Ivi (kas sākumā bija nepazīstams, klaiņojošs puisītis) bijām Valmierā un nonācām riktīgi hjūdžīgās akmenslauztuvēs. Bet tā kā man vajadzēja tikt uz vilcienu, tad nācās uzrāpties pa milzīgu krauju. Tā nu es atstāju jamo lejā un devos izlocīt kājas, bet tad, laikam no tā, ka mēs pārāk skaļi sarunājāmies, sāka gāzties briesmīgi augstais akmeņu tornis un krita mums virsū. DEIM!