Ienīstu, ka par mani atceras tikai tad, ja no manis kas vajadzīgs. Bet nu tā 2 mēnešus varēja nelikties ne zinis. Great. Un tad vēl tie mani foršie draugi. Uzlikuši man pilnīgu ignore. Nu labi, es jau saprotu, ka viņiem ir daudz svarīgākas lietas ko darīt, bet laikam jau kādu vārdu uzrakstīt ir pārāk daudz prasīts.

Jāpošas uz ēšanu.