Man ir apnikusi tā sajūta, ka tu besī pats sev
Jo viss, ko tu pats dari un iztēlojoties kā tas izskatās no malas liekas nepamatoti un tizli
un pats jūties tizls
kas ir ar mani ?


Un vēl man besī, ka es nevaru atrast savas dzīves lietas. 'savas', tās ko es darītu ar sirdi un kas atbilstu tieši man

Kā es gribētu šobrīd būt mājās, gulēt šūpuļtīklā un lasīt Ošo, un noskatīties uz pasauli no malas, nevis tajā piedalīties. Tā bija daudz vienkāršāk.

Un es paskatos kalendārā, blakus manam klabes ierakstam un man atverās mute - 24. oktobris - BRĀĻA DZIMŠANAS DIENA! es aizmirsu no rīta viņam uzrakstīt, un tagad ir jau vakars, esmu slikta māsa :/

šīs dzīves stils vienkārši nestrādā

Tā, meitenes ir atgriezušās no Latvijas. Un puisis arī. Nezinu kā būs, tad jau redzēs.

Un mana paka arī ir atceļojusi, esmu pārēdusies Latvijas sviestmaizes un cepumus, un domāju, ka jāatver vēl šokolāde.
Daudz dažādu domu, apņemšanās , nožēlu man prātā. Bet nevaru pat padalīties, jo jāpilda projekts.
Bet vienu es zinu - kaut kas manā šajā dzīves veidā vienkārši nestrādā. Viss stāv uz vietas, līdz es beidzot saņemšos un to mainīšu.

Un es esmu atradusi savu šī dzīves posma dziesmu - Miley Cyrus - When I look at you. Perfekta visā savā būtībā. Tieši kāda es vēlos būt

Cik sīkumi var ļoti mainīt attieksmi
Nebija atbalsta, tad, kad to tiešām vajadzētu un tā rezultātā gribās atgrūst mammu. Vienkārši negribās runāt. Jūtos mazliet piekāsta. Laikam
gimenes atbalsts tiešām ir kaut kas ļoti personīgs un intīms, un var aizskart ļoti.

Cerams, ka pāries. Negribu mammai nodarīt pāri.

Nevaru izrausties no gultas, jo ir auksti un man nepatīk kā izskatos ;D
Varētu saņemties, ieiet dušā, saposties, saģērbties silti un glābt situāciju.


Ps. Es mīlu Tevi, Bruno Mars
Current music ? - visas Bruno Mars dziesmas. visas ir ideālas, puisim tiešām ir sirds

Strādājot par pastnieku es būšu tik daudz zvaigžnotas naktis un saullēktus redzējusi vairāk nekā visā manā iepriekšējā dzīvē!
Un man bail, ka tie zaudēs maģiju priekš manis..

Jauna dzīve šķiet sākās ar kanēļmaizītēm, kūku un - jaunu frizūru!

Un es ienīstu vebkameras, jo mammai jau nepatīk.

Tik sen te neesmu bijusi, un atgriezusies ar nepareizu domāšanu - jo domāju, kā manis rakstītais izskatās no lasītāja viedokļa. riebjās, ka jādomā par to, lai nebūtu viens. vai arī otrādāk, nav ne jausmas, jo dzīvē nav bijuša brīža, kad tiešām piekāstu un pasūtītu, ko tiešām gribētos piekāst un pasūtīt. vienmēr bail palikt vienam un bezpalīdzīgam. bet labi, par to var rakstīt nodaļām un nodaļām.

Tas, ko man šoreiz gribās un gribās arī šiet atzīmēt, ir tas, ka atkal klausos 'The Pretty Reckless - Make Me Wanna Die' un atkal dievinu to dziesmu. Man gribās saģērbties shallowly, uzkrāsot melnas, melnas acis un piekāst visu pasauli. apbrīnojami kā mūzika spēj iespaidot

Gribās klusēt .... stundām ilgi

Man tiešām vajag boksa maisu. Jau ilgu laiku.
Dzīvē viss itkā iet kā pienākas. Pa kalniem un pa lejām. Tikai, kad esi lejā, tevi nostumj vēl zemāk kaut kas neaizmirsts, joprojām sūrstošs un neaizdzijis. To es gribu izkliegt, izsist uz neatgriezšanos. Neticu, ka cilvēkiem ir jābūt savaldīgiem. Tā taču nekad nevar būt brīvs.
Man sāpēja. Ārkārtīgi sāpēja. Un es ceru, ka Tu, mīļais, esi apmierināts ar šo faktu. Un nestāsti, ka nekad nēēsi vēlējies mani sāpināt, jo tad Tu būtu rīkojies citādāk.
Joprojām mazliet sāp. Bet sen jau vairs neraudu. Varbūt tas ir jau sācis dzīt, bet varbūt esmu iemācījusies to apklusināt.


Man atkal ir sajūta, ka man ir kaut kas jāsaprot. Kaut kas, kādēļ viss ir noticis tieši tā, kā tas ir noticis. īstenībā tā sajūta mani nekad nav pametusi. Tā nenāk atkal un atkal, tā vienkārši nekad neaiziet. Sajūta, ka ir kas tāds, kas man ir jāpieņem, jāatklāj, un tad viss nevajadzīgais pazudīs, un es spēšu. Atkal spēšu. Visu.

Šodien atnāca atklāsme, ka manis dotie padomi draudzenēm, man būtu jāiesaka pašai sev. Esmu redzējusi, kā spēlējas ar cilvēkiem, un esmu ieteikusi upuriem būt patstāvīgākiem, ne tik lētticīgiem, bet šodien burtiski manī ietriecās doma, ka es pati arī bijusi upuris, jo esmu atļāvusi, lai ar mani rotaļājas, esmu bijusi naiva un lētticīga. Mans šīs dienas lielākais jautājums - kas peli padara par peli ? Viņas mūžīgais darbīgums ar nepaceltu galvu, viņas pazemīgums un naivums, kad tā kļūst par kaķa spēles objektu ?

Vienīgais, ko pasaulē ienīstu - ir vienaldzība.., bet varbūt arī nē .. ieinteresētība grautu manu dzīvi vēl vairāk

When I was 5 years old, my mom always told me that happiness was the key to life. When I went to school, they asked me what I wanted to be when I grew up.
I wrote down "happy". They told me I didn't understand the assigment and I told them thay didn't understand life.

Pārsvarā viss ir tieši tā kā tas izskatās