12:43nācu mājās..biju jau pie dzīvokļa durvīm, sāku meklēt atslēgas un moments. skaidri redzu kā durvis veras vaļā, domāju, ka mamma. bet tad mirklis pazuda un tās joprojām bija aizslēgtas...jocīga sajūta... pirms izgāju sirds nu TIK jocīgi sāka sisties...tāda kā priekšnojauta...bet patīkama. tāds ļoti ļoti ļoti liels saviļņojums... tad it kā pārgāja un vēl kādu laiciņu ik pa brīdim uzjundīja, bet vairs ne tik spēcīgi kā sākumā... |
Viņas pasaule...
28. Oktobris 2007
14:31ja godīgi man RIEBJAS savi ieraxti šeit.... jaw apnikuši... ne raxtības stils ne valoda!riebjas! |
16:09iegāju vannā. jūtos labāk.bet tik un tā...nejūtos piepildīta. tieši tā - nejūtos piepildīta..! ...tgd ir 4, viņš būs pēc 5 vai 6 stundām. viņš atbrauks. apskaus. un es aizmirsīšos. uz mirkli. un tad viss sāksies no sākuma. viņš būs jauks. es kašķīga. |
17:06- kuru vēlies dzirdēt pirmo? labo vai slikto ziņu?- tu šodien arī paliec Rīgā. uzminēju? - jā - un kāda tad ir labā? - es rīt būšu... (..) nu bāc!!!!!! :( es visu šo laiku gaidīju, kad varēšu satikt viņu! a ko viņš! viņš nolemj palikt Rīgā!!!!!!! :@:@:@:@ |
17:09bļa! es vairs nezinu, kur likties!!!!ja viņš būtu braucis, tad mēs laistu pie viņa. bēt tgd... :@ esmu dusmīga un nikna...jo man būs jākver šeit... ..bezjēdzība. riebjas šie iearxti! |
17:11īstenībā...vnk ļoti vīlusies. |
17:16un rīt vēl uz to debīlo skolu :@jūtos... nezinu kā... vairs neko negribu. un tā ir pretīga sajūta. |
17:19uzskrēju virsū kopienai unsend ...un šis pieķēra. kāpēc nezinu. vnk pieķēra. īsi un tiešām viss izteikts... Es mīlu Tevi... Sasodīts, es mīlu Tevi... Lūdzu, nedari man pāri. |
19:45tik ļoti gribas Viņu pierunāt, lai Viņš brauc šurp...gribu aizmigt un pamosties Viņa apskāvienos, nevis atvērt acis un saprast, ka atkal esmu viena :( ...bet viņam tel izslēgts un šaubos vai Viņš brauktu, jo noteikti viņiem atkal pie kolēģiem tās pasēdēšanas vai hvz kur... *jau kuro reizi radio gribu pārslēgt nākamo dziesmu vai atkārtot iepriekšējo, un tad attopos ka tas nav mans winamps, kas skan... *ilgojos pēc Viņa... 4. diena jau kā neredzējušies, ja ne 5. vairs nezinu... |
20:47pēc dažām minūtēm Viņš beigs darbu. un tad ies dzert. kautkur Rīgā un nebrauks pie manis. tikai rīt, kad pamodīšoties, braukšot uz šejieni...forši..jo man ir skola pēc tam dejas un es būšu brīva tikai ap 6 vai 7ņiem atkarībā no tā cikos sāksim... Viņu satieku tikai pašā vakarā... - tu dusmojies? - (klusēju) - eu! nu kāpēc gan? - un tu vēl jautā?! - eu nu beidz pukoties. nav taču tik ļauni. kā nav ļauni? Viņš zin, ka man ir atkarība un ja es nedabūju tad jūtos drausmīgi...jau pilnas 4 dienas kā netikušies... un es nevaru... es jau tgd jūtos sūdīgi. nu jau arī fiziski. - nu tad vakarā kopā brauksim pie manis. vai ne? jau tgd aug spītība nebraukt. atkal spuras gaisā... bet es zinu, ka neizturēšu un uzreiz skriešu pie viņa. tā kā tonakt. kāpēc es tik ļoti kļūstu atkarīga no cilvēkiem!!! :( man vajag tikt prom no datora. citādi es raxtu, raxtu, raxtu... |
Powered by Sviesta Ciba