ļaujies apburties...

Dāvana

Fri, 14 Dec 2007 01:08:13 GMT

Gribi? Uzdāvināšu tev pilsētu

Kad tu iesi pa ietvi iela skries tev pa priekšu
ik uz stūra satiekoties ar citām ielām
Miedzot tām saprotoši ar luksoforiem
un apdāvinot tās ar gājējiem un ar mašīnām
Un pārmaiņus pametot tev zem kājām arvien jaunākas ielas plātnes
Kas spēlē zem tavu papēžu adatām
hītus ko cits neviens nezina.

Gribi? Uzdāvināšu tev pilsētu

Kad redzēsi tramvaju piestājam it kā tas būtu aizdomājies
tas ir tādēļ ka viņš tev zīlē sliežu un vadu tīklos semaforu maiņās
Kā tavas rokas līnijās
Atklāsi ka tā kailā zara atbilstība
Sakarsušā asfalta plaisām
Nemaz nav nejauša
Tāpat sapratīsi ka autobusu numuri ir šifra fragmenti

Gribi? Uzdāvināšu tev pilsētu

Iemācīšu kā spēlēt fūgu uz taustiņiem
no viadukta balustrāžu ēnām un laternu gaismām
Un parādīšu tev kā naktī no takša aizmugurējā sēdekļa redzams:
kāpņu telpas ir filmas lentē kadri
Mainās un liek kopā kustīgas bildes
Animētas variācijas par tavas dzīves tēmu

/Bogdans Pjaseckis/

Sun, 11 Jun 2006 17:31:04 GMT

Kā gribas distancēties no visa. Mūžīgi piekoptā taktika.
Varbūt aizbēgt? Arī nevaru. Piesieta pie pienākumiem, visiem šiem cilvēkiem un šīs pašas istabas.

Atkal izteikti negatīvi, bet kaut kur jau izmest to vajag. Vismaz nedaudz.

Mon, 02 Jan 2006 15:55:34 GMT

tikko noskatījos Das Experiment. Tāda sajūta kā tad, kad biju izdzērusi 4 krūzes kafijas.

Sat, 17 Dec 2005 19:19:34 GMT

Iekāpšana nepareizajā trolejbusā var novest pie visai interesantas pastaigas pa Rīgas nomali.

Thu, 17 Nov 2005 20:03:29 GMT

kaut kad esmu dzirdējusi, ka dzeršana vienatnē esot pirmā alkoholisma pazīme.

Sun, 06 Nov 2005 14:41:51 GMT

Un atkal ir svētdiena, un atkal es neesmu izdarījusi nekā no tā visa, ko būtu vajazējis izdarīt. Un vēl joprojām es neesmu atradusi Rīgā dzīvokli. Un kārtējo reizi rīt es celšos sešos.Bet viss jau ir labi. Protams, varētu būt vēl labāk, bet ko tur sūdzēties.

Fri, 28 Oct 2005 18:09:49 GMT

Un ja kāds cenšas to sabojāt, tad pasmaidi un pasūti pie velna. Vai arī otrādi.

Tici sev un es arī.

Fri, 28 Oct 2005 17:57:25 GMT

Īstenībā reizēm piedot sev ir tik viegli! Tikpat, cik reizēm grūti. Šovakar viegli. Un ir tik daudz lietu, kas iedvesmo. Censties vairāk, nepadoties sīkajām, riebīgajām vājībām un jo tālāk, jo vieglāk. Pašiedvesma? :)

Mon, 17 Oct 2005 19:56:32 GMT

Zelta rudens pamazām sāk pārvērsties tik ierastajos dubļos. Balta kafija, aprikožu dušas želeja... mēģinu ar patīkamiem sīkumiem aizbaidīt rudens depresiju, bet šī nebaidās.

Sun, 16 Oct 2005 23:30:27 GMT

Manas vannasistabas grīdas spraugās dzīvo mazi sudraba kukainīši, kas ļoti ātri skrien un parādās tikai naktīs. Sēžot uz vannas malas, man patīk uz viņiem skatīties.

Sun, 16 Oct 2005 14:51:49 GMT

Wed, 05 Oct 2005 20:25:51 GMT

Un vēl es kopš ļoti ilga laika atkal biju uz zoo. Nekas nav mainījies, tikai biļeti šoreiz izmaksāja nevis mamma, bet kāds cits.

Wed, 05 Oct 2005 20:03:41 GMT

Šodien, sēžot Divos turkos pie pusizdzertas, atdzisušas zaļās tējas krūzes un mēģinot mācīties, vairāk kā jebkad agrāk gribējās aizmirst par neciešamajām itāļu valodas lekcijām, iesēsties kādā no tiem eksprešiem, piemēram, Rīga - Odesa, Rīga - Veļikie Luki, un aizbraukt. Nezinu ne kur tas ir, ne arī kā tur ir, bet gribētu, ļoti gribētu. Prom, ārā no Latvijas, uz turieni, kur ir vairāk rudens un mazāk cilvēku. Vismaz tādu ilūziju mans prāts ir uzbūris. Dzestrs gaiss, rudenīgi krāsaini meži, mazi ciematiņi, kas atgādina par kādreizējo dzīvi Padomju Savienībā. Vismaz divas dienas nedarīt neko citu, tikai braukt un skatīties uz to visu caur vilciena logu.
Es izdzēru auksto tēju un aizgāju uz lekcijām.

***

Sat, 24 Sep 2005 21:30:07 GMT

Šodien, vārot ūdeni, prātā ienāca tāda absurda doma, ka tējkannā varētu būt beigta pele. Es, protams, pacēlu vāciņu un apskatījos. Lieki teikt, ka nekā tur nebija. Tas laikam ir līdzīgi kā, kad guļot gultā, ne roka, ne kāja nedrīkst karāties pāri malai, jo tad noteikti kāds no apakšas viņu nogriezīs vai vismaz paraus. Is something wrong with me?

Mon, 12 Sep 2005 19:00:38 GMT

Jūtos laimīga tikai tad, kad nedomāju uz priekšu.

Sun, 11 Sep 2005 20:44:53 GMT

Nu ko... kaut kā dzīvoju. Nevarētu teikt, ka pārāk spoži pašlaik, bet tomēr. Mēģinu iesakņoties jaunajos apstākļos, neizdodas. Man laikam tomēr vajaga zināmu devu stabilitātes, nevaru visu laiku ne par ko nedomāt. Bet varbūt tāpēc, ka rudens jau. Silts, bet rudens. Parasti nekad nepamanu, pa kuru laiku kokiem nodzeltē lapas, bet šogad vēroju. Un ir labi tāpat. Vajag tikai pieskaņoties rudenim. Kā jau parasti šajā laikā - gribas sakārtot sevi un visu sev apkārt, izvilkt no apakšējās atvilknes biezos džemperus un saplūst ar apkārtni. No rīta, kamēr vēl gaiss ir dzestrs, bet saule jau silda, pastaigāt pa mežu, ieelpot rudenīgo smaržu, kas sastāv no mitras koksnes, trūdošām lapām un zemes. Tik ļoti pie zemes gribas būt rudenī, bet prātā nepavisam nav tās harmonijas, kuru vajadzētu. Nu nav.

skropstās salipuši zirnekļutīkli

Tue, 16 Aug 2005 17:59:22 GMT

šonakt pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem gulēju sienā. Siens smaržo, žurkas skribinās visapkārt...mmm :) Un brokastīs pāsceptas pankūkas ar medu. Man gribētos dzīvot laukos.

Sat, 13 Aug 2005 12:36:56 GMT

Iebraucām veikalā pēc kaut kā dzerama, bet nopirkām Džangārijas kāmīti :) Mazs un mīļš.

Fri, 12 Aug 2005 22:37:59 GMT

Atkal tuvojas kārtējais mācību gads, bet nu jau citā skolā, citā pilsētā. Jau tagad sākas dzīvokļa meklēšana. Maskačka, here I come! Nu bet būs jau labi, vienmēr esmu vēlējusies iegādāties sev kabatas nazi. Mamma pat gurķus liek marinēties litra burkās, lai es varētu vieglāk aizvest. Es jau neko, visam piekrītu. Tikai dzīvokli atrast, kaut vai pēdējo ūķi, bet atrast.

Fri, 20 May 2005 16:04:52 GMT

Vasaras sākums ir iezīmēts ar pirmo sauļošanos uz jumta. Tās ir tāāāas sajūtas, kad beidzot, beidzot tu vari sajust sauli uz ādas, aizvērt acis un saprast, ka klāt ir tas, par ko sapņoju gandrīz visās ķīmijas stundās, skatoties, kā arā snieg sniegs. Fantastiski. Tagad gan ir nedaudz grūti nosēdēt, jo apdegu, bet vienalga ir labi.

Thu, 05 May 2005 09:13:11 GMT

Tagad vislabprātāk gribētos ielīst kādā tumšā, siltā aliņā, iekūņoties un aizmigt. Un pamosties tikai tad, kad tas viss jau būs garām. Kā taurenim.

Kādreiz gribēju būt stjuarte, bet nekad neesmu lidojusi ar lidmašīnu. Ja nu man paliek slikti? Nu ko, diezgan drīz varēšu to uzzināt. Biļete jau ir. To England.

vārds

Thu, 07 Apr 2005 15:04:51 GMT

Dīvaini, cik ļoti cilvēka būtību ietekmē viņa vārds. Liekas kaut kā neticami, bet tomēr...

Emocionāla, erotiska, šarmanta. Meklē ideālu vīrieti, kuru reti sastop, jo vīrietim reizēm bail no Zanes elektrizētās būtības. Kā gājputns, kas apmetas kuģa mastā okeāna vidū, lai atpūtinātu spārnus, arī Zane ap emocijām uzvelk ko līdzīgu aizsargplēvei. Taču Zanei ilgi nav lemts atpūsties, un Dievs viņai atkal dāvā mīlestību. Jo mīlestībai nekas nepieder, un tā pati arī negrib kādam piederēt! Taču Zane var būt izcili lietišķa, diplomātiska un loģiski prot veidot labu atmosfēru ap sevi. Gadiem ejot, Zane smalki virzās pa kāpnēm augšup, koncentrējas; viņas enerģija tad līdzinās mežā sprukušas uguns rotaļai. Kaut gan Zane nekad pa īstam nejokojas pati ar sevi. Trausli un noslēpumaini pavedieni aužas ap Zanes būtību.

Mon, 04 Apr 2005 13:01:03 GMT

saules baterijas :)

Sun, 20 Feb 2005 12:41:28 GMT

neatgādiniet draugiem, ko viņi ir darījuši dzērumā...

Sat, 12 Feb 2005 13:04:41 GMT

Arī man tuvākajā laikā stāv priekšā tāds pārbaudījums kā žetonu vakars. Piektdien. Bet cik murgainas būs dienas līdz tam, par to nemaz negribas domāt. Un vēl jau mūžīgi aktuālais (it sevišķi meitenēm)jautājums - ko vilkt? Kleita beidzot ir tapusi, jāpacenšas tikai arī tikt viņā iekšā.
Audzinām raksturu. Iešu vārīt auzu pārslu putru. Eh, smagi :)