Fight.

Kā es mīlu šitos cilvēciņus, kuri no sākuma paši kaut ko pasaka, bet pēc tam aizstāv šo cilvēku...bet vai tad kaut ko drīkst pateikt? Uzreiz no mušas tiek izpūsts tāds zilonis.

Ne vārda vairs par to no manas puses, jo kāda jēga? Viņa paliks tāda pati - nemainīsies.

- Runā, ka skaidri izteikt savas domas, tā ir māksla. Tādā gadījumā, ko es te daru? Taču mēģināts nav zaudēts. -

Tātad kpc "shadow" ?? - Tāpēc, ka dažkārt jūtos tāda kā neredzama, nepamanīta. Dažkārt varbūt tas ir labi, bet dažkārt tas riebjas. Dažkārt sajūta tāda, ka tevi ievēro tikai, kad no tevis kaut ko vajag.

 Rīt pēdējais zvans laikam jau, ka tas ir labi, jo tūlīt arī pašas beigas. Bet neskatoties uz to vēl taču priekšā visi eksāmeni...