ghgh

ahh, gribās tomēr saglabāt šīs izjūtas.
Rīt būs jocīgi pamosties ap pusdienlaiku,nevis agri no rīta, ēst normālu pārtiku, atrasties mierā un klusumā. Man tas bardaks tomēr patika!:D Liekas, ka vēl tagad galvā skan virsvadītaja Ērgļa un savu kolektīva biedru balsis, un, kad aizveru acis, redzu tautastērpos tērptu ļaužu masas, kas dejas solī sagrupējas konkrētos elementos. Šobrīd liekas, ka turpināšu dejot gan pēc šiem dzsvētkiem, gan pēc vidusskolas. Rokās lāpa, apkārt tumsa un skaļruņi atskaņo spēcīgu mūziku, kas liek sirdij pulsēt tās ritmā, un tas rada pārliecību, ka esmu Latvietis. Viss ko vēl vajadzēja - vairāk tevis!

Tikko izskanēja Pūt vējiņi. Patīkami apzināties, ka kāda no tam ir tavējā, un tieši tava balss man skanēja visskaļāk.

/neņemiet galvā nesakarīgo domu virpuli, mani vajā bezmiegs.:D



Vienīgi stulbi, ka jau pēc pāris dienām visas šīs sajūtas pagaisīs kā nebijušas, paliks tik vien atmiņas. Bet to vietā nāks citas sajūtas.. :]