| |||||
Izstāstīšu jums kādu smieklīgu gadījumu. Iespējams, tā bija svētdiena. Katrā ziņā brīvdiena. Es tajā laikā centos nodarboties ar dažādām budistu meditācijām, un man patika meditēt brīvā dabā (tā gan nav pareizākā vieta iesācējam). Es biju atradis skaistu, nomaļu vietiņu kāpās aiz Garkalnes un, kad bija laiks un garastāvoklis, devos turp. Tā arī todien. No rīta es biju palasījis kaut kādu budistu grāmatiņu un tādējādi ieguvis vajadzīgo noskaņojumu, tad pameditējis mežā, izpildījis pāris elpošanas vingrinājumus pie jūras un, braucot atpakaļ, jutos lieliski. Pilns iedomāta dvēseles miera, jauna spēka, enerģijas un – galvenais – nenormāli apmierināts pats ar sevi. Tā nu es mierīgi stūrēju, uzpūties liels un dižens no sevi mīloša cilvēka labsajūtas, malkoju minerālūdeni, kad pēkšņi kaut kāds sagrabējis, bet milzīgs piena vedējs nez no kurienes parādījās man priekšā tā, ka, lai izvairītos no sadursmes, biju spiests visai strauji bremzēt un vēl apliet sevi ar minerālūdeni. Bļ… iiiidiots, fuck, na… Es lamājos pilnā balsī stiprākajiem man zināmajiem vārdiem, un ļoti iespējams, ka dauzīju arī stūri. Es lamājos tā, it kā tas piena vedējs būtu iekodis manam mazajam brālītim. It kā viņš būtu nejauši, bet uz visiem laikiem izdzēsis vienīgo mana visģeniālākā manuskripta failu, tā, it kā viņš būtu apēdis maizes doniņu, ar kuru manai ģimenei jāiztiek līdz Ļeņingradas blokādes beigām. Neskatoties uz to, ka viņš mani nedzirdēja, es visās detaļās izskaidroju piena vedējam, kas viņš ir, ko viņam vajadzētu sarullēt, kur iebāzt, kam viņš ir līdzīgs, no kurienes viņš tāds cēlies, kā arī to, kas ir viņa radi, visa dzimta un kam viņi visi būtu jāpakļauj. J.Liepnieks http://www.klubs.lv/lv/isikodoligi/deta | |||||
comments: Nospied sarkano podziņ     |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}