| ||||
| pēc vakardienas čornā treniņa gulēju kā susurs un pamodos 5:55 protams, viltus spriganumam nepadevos un turpināju mērķtiecīgi snaust tālāk, bet tāpat jau vairs lāga nedagulējos un tas man atspēlējās autobusā - tiku piesēst un knapi attapos savā galā - viena svešā pasažiere pat mani gādīgi purināja augšā pēdējā pieturā, cik viss tas bezcerīgi izskatījās. vispār jūtu baigo sazvērestību no šoferīšiem - kā tieku piesēts un acis pievērt, tā šie burtiski aizlido līdz gala pieturai, bet ņedai bog nostāties uz vienas kājas - vilksies kā bremzēti. /es ceru, ka pie šī ieraksta lasīšanas jūs vismaz vienu reizi pilnkrūtīgi nožāvājāties |