| Laikam nav ko lekt augstāk par savu pakaļu - ja var darbā ierasties kā vienmēr, tad kāpēc censties agrāk? Pieskrēju pie jaunā zelta autobusa - viņš stāv, es stāvu un pogu spaidu un viņš stāv un vaļā never, līdz viņam apnīk un aizbrauc prom bez manis. Vai nav viens kārtējais jauki iesāktais rīts? Pieturās, izrādās, viņiem, pie tās zelta stūres sēžot, pisaks ne tikai ar durvju aizvēršanu, dēļ tiem iekšējiem durvju sensoriem, bet arī atvērt nevar nekādā jēgā. Rupjš paldies šoferītim, Nilam un Leonam - nemīlu un necienu! Mca! |
