Šorīt autobusā noklausījos un mazliet noskatījos brutālā riestošanā. Divi krievu čalīši, knapi noķēra autobusu, bet kamēr viens no viņiem pirka biļetes, otrs, vēl aizelsies, jau metās virsū pirmajam upurim, ar smaidu līdz ausīm vēlot 'dobroje utro' turpat pie durvīm sēdošajai meitenei. Viņa no sākuma papretojās ar skatienu arā pa logu, mūziku ausīs v stiļe - tā džeka te nav, es visa tāda uz darbu braucu, bet beidzās jau ar to, ka čalis nopumpēja vārdu un mob. nummuru. Kad meitene bija izkāpusi savā pieturā, starpbrīdī sasmējis ar savu kolēģi, žigulis metās virsū nākamajai meitenei, uzteicot viņas smaidu un tālāk jau vecā dziesma par darījuma braucienu, tagad uz Tallinu, Rīgā vispār bieži, pļer, pļer, pļer.. Otrā meitene izkāpa kādas 3 pieturas pirms galapunkta, atklājot tikai savu vārdu - nummuriņu neiedeva :(. Ar to jau džeks vēl nebija izsmēlis savas meiteņu aplaimošanas spējas - bez piecām minūtēm no galapunkta kaut vēl uzsmaidīja trešajai meitenei, kura izrādījās diezgan nepretimnākoša.
Vispār nez, kas tur tagad lidostā notiek.. |
