| kaut kāds neriktīgs rīts - pretī nenāca ikrīta briļļainais džeks, autobusā ar mani reizē neiekāpa ne abi pasta babuļi, ne džeki no blakus angāra (es pat paskatījos uz pieturzīmes, vai no tās nav pazudis mana autobusa nummurs un galvā ātri atsaucu atmiņā faktus, kas apliecinātu, ka neesmu taču pamodusies stundu vēlāk), īsi pirms izkāpšanas autobusā sāka smirdēt pēc desas, izkāpjot gaisā virmoja cepeša smarža. darbā kompis nelaida iekšā ar Pareizo paroli, bet, kad ietiku, viss ekrāns bija savandīts, virtuvē atkal nebija neviena brīva tējkarote, tāpēc jogurta pārpalikumus izēdu ar ēdamkaroti, bet kafiju apmaisu ar plastmasas kociņu. |
