| ||||
| Man ir, pie tam traģisks. Tīņu gados, kad citiem jau bija parādījušies pie auss liekamie tetri aka mobilie kluči, tad man taču ar tādu savajadzējās. Strādāju Vecpiebalgā visu vasaru pie tēva, lai nopelnītu piekto nokiju (tā tobrīd bija krutākā biznesa klase btw). Izkalpojos, un nopelnīju. Saņēmu 29. septembrī. 30 septembrī gāju kā jau visi stilīgie pumpaiņi uz back to school party koncertu, kur to telefonu nez kādā veidā nozaudēju. Tā nu viņš pabija pie manis vienu dienu. Tovakar neraudāju, jo biju piedzēries, bet nākamo nedēļu gan. Bet vēl pēc nedēļas es datorklubā atradu vienu tādu aizmirstu aiz datora. Nodomāju, ka nu tas liktenis un adoptēju sev. To "likteni" man nozaga vēl pēc nedēļas. Tā man gāja. |