kaut kā nesapratu - man ir tā govs kuņģa tipa soma, kurā NEKO NEVAR ATRAST!!! tā es no rīta pieeju pie darba ārdurvīm, patiesību sakot, jau dažus soļus iepriekš, ienirstu ar labo roku savā somā pēc ieejas durvju kartiņas un NEKO NEVARU ATRAST! norakājos minūtes piecas, žvanckājot saturu pa un pret pulksteņa rādītāja virzienam, besis un zēvele, bet pats labākais visā šai stāstā ir vēl nepieminētais pirmā stāva kolēģis, kurš pa tam lāgam mierīgi turpat blakus zelē savu rīta cīgu - viņam ta tā kartiņa pilnīgi noteikti konkrētā kabatā pa rokai stāvēja, bet nē, i ne solīti pretī nepanāca, padla, un es viņam vēl labu rītu novēlēju!
|