Nu ja, nu ja, tā jau ir. Jāsaņemās jau vien pašam ir, cits jau nesaņemsies viņa vietā.
Bet vispār tikko atcerējos omes stāstīto atgadījumu. Nu jauks, tik jauks. Stāv ome pieturā, un uz soliņa sēž bomzīšvīrs. Šis salasījis benčikus, izber to tabakas mazumiņu, kas tajos palicis, un tad to tabaku par jaunu satin avīzē. Re, benčikus nepīpē, bet sev jaunu cīgu uztin... Ome skatās, skatās un izdomā šim piedāvāt cigaretes no saviem krājumiem, lai jau viņam kāds prieciņš. A šis paņem un saka:"Vai, paldies, es vecenei aizvedīšu!" Vo, tā ir mīlestība. :D |