| ||||
| es jau tā šodien esmu daiļš. jo īpaši daiļš. tieši šodien. ha! Traumas cēlonis neesi tu un nevari būt, bet tu man to traumu izcēli atkal no apcirkņiem. Traumas cēlonis sakņojas manā bērnībā, kad māte man cepa gardas kanēļmaizītes, speķa pīrādziņus un biskvītus. Tādus mīkstus, siltus garšīgus. Kopā ar svaigo lauku gaisu tas viss rada izjūtas, kuru pietrūkst mūsdienu steidzīgajā, liekulīgajā un patizlajā pieaugušo pasaulē. Pietrūkst īstu lietu un īstu izjūtu. Tādu, kas skar tevi vistiešākajā veidā un uzrunā līdz sirds dziļumiem. Tagad pīrāgi ir tikai cibā vai labākajā gadījumā rimi, gaiss ir piegānīts, bet lauku nav. Dod vismaz pirāgus!!!! Nu, labi, aizrāvos, pīrāgus došu sev pats. Piedošan. |