ceturtdiena

pēc divu stundu nīkšanas nīkuļu rindā pēc piecpadsmitās kartiņas nokļuvu alus sētā, izdzēru vienu brīnumdziru, pēc tam attapos kubas bāra pagrabkrēslā pie divām tukšām glāzēm; šeku reku vakars klāt un uzdzert vēl pa alum uz vienīgā šīsdienas ēdiena mūku cellē rozena ielā mani mudināja sagatavoties izrādei. Tad vel mazliet burbuļdziras un esmu nobriedusi.
Nospēleju savu lomu godam, applausi gan nebija.
Ir uzdevums- it kā esot tads Bondars Maskavas ielā, kas pa lētu naudu var izkārtot visu ko :D Vecrīgas vairs nav! :D

kā man gribās tev izstāstīt kā es lieku saviem drauģeļiem jukt prātā.

Kaspar? Tās nebija pēdējās paslēpes.