![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vēl nakts. modinatājs pamodināja stundu ātrāk. 2:30.
Viņa stāvēja šosejas malā un gaidīja pirmo autobusu, taču tā vietā pieturā piestāja balts žigulis. Ilgi nedomādama viņa iekāpa, vēl neapzinādamās, kur. Nu viņi bija divi. Solīja aizvizināt līdz galvaspilsētai. Savdabīga braukšanas trajektorija, taču tobrīd viņa bija vienaldzīga. Viņa alkohola dvaka pat likās silta un patīkama. un viņa kreisā roka ik pabrīdim ieslīdēja viņam starp kājām. Viņa vēlējās kaut tā pēķšņi kļūtu paralizēta.
Varbūt liķierīti? Jūs smēķējat?
Nē, paldies.
Vai jūs esat precējusies? Par vienu bučiņu aizvedīšu arī līdz Rīgai. Pats dzīvoju Vangažos.
Nē, būs jau labi.
Jūs mācāties?
Nē, jau 3 gadus šņaucu un sēžu uz ripiņām. Šonakt aizbēgu no mājām. Varbūt Jūs arī vēlaties kādu?
Viņš viņu atstāja kā slimu suni ceļa malā. Vangažos. Bija pieci no rīta un nespēdama pārvarēt naitofobiju, viņa nolēma turpināt ceļu tādā pašā veidā. 4 mašīnas 20 minūšu laikā. 1 apstājās un svētdienas murdziņš turpinājās.
Vai nav bail vienai naktī stopēt... ?
bla bla bla bla bla ņē ņē ņē...
Taču vismaz viņa tika līdz Juglai. Ar dziļu aizelsu [laikam tomēr atelsu] secinājusi, ka līdz pirmajam tramvajam ir vēl 40 minūtes, viņa saprata, ka tā nebija pēdējā šī rīta nopūta. Nekas cits neatlika kā savā priekšā uzzīmēt tramvaju. Viņa iekāpa tajā un lēni lēni turpināja ceļu. pa sliedēm. Rīga ir tik skaista sešos no rīta izņemot mazās kuces pie Rīgas naktsdzīves plaši atvērtajiem vārtiem un mazo piedzērušos puišeli, kuram šorīt nepaveicās. Mazie čigānēni viņu saņēma savā gūstā un iespējams viņš šodien pamodīsies tikai pēc saulrieta un ar nopūtu nodomās un slimīgi apsolīs sev, ka alkoholu vairs nekad nelietos.
15. trolejbusa pietura. ap viņu vēja pluinīta danco tukša skārdene. gandrīz tāpat kā maisiņš filmā Amerikānu skaistums.
Skatos- mans laikrādis jau gatavs rādīt šīs dienas septīto stundu. Mani mīļie 9 stāvi ir tik tuvu. Skats pa labi un uz augšu. Tikai vienā logā deg gaisma. 3.stāvs. 3.logs no labās puses.
Viņa stāvēja šosejas malā un gaidīja pirmo autobusu, taču tā vietā pieturā piestāja balts žigulis. Ilgi nedomādama viņa iekāpa, vēl neapzinādamās, kur. Nu viņi bija divi. Solīja aizvizināt līdz galvaspilsētai. Savdabīga braukšanas trajektorija, taču tobrīd viņa bija vienaldzīga. Viņa alkohola dvaka pat likās silta un patīkama. un viņa kreisā roka ik pabrīdim ieslīdēja viņam starp kājām. Viņa vēlējās kaut tā pēķšņi kļūtu paralizēta.
Varbūt liķierīti? Jūs smēķējat?
Nē, paldies.
Vai jūs esat precējusies? Par vienu bučiņu aizvedīšu arī līdz Rīgai. Pats dzīvoju Vangažos.
Nē, būs jau labi.
Jūs mācāties?
Nē, jau 3 gadus šņaucu un sēžu uz ripiņām. Šonakt aizbēgu no mājām. Varbūt Jūs arī vēlaties kādu?
Viņš viņu atstāja kā slimu suni ceļa malā. Vangažos. Bija pieci no rīta un nespēdama pārvarēt naitofobiju, viņa nolēma turpināt ceļu tādā pašā veidā. 4 mašīnas 20 minūšu laikā. 1 apstājās un svētdienas murdziņš turpinājās.
Vai nav bail vienai naktī stopēt... ?
bla bla bla bla bla ņē ņē ņē...
Taču vismaz viņa tika līdz Juglai. Ar dziļu aizelsu [laikam tomēr atelsu] secinājusi, ka līdz pirmajam tramvajam ir vēl 40 minūtes, viņa saprata, ka tā nebija pēdējā šī rīta nopūta. Nekas cits neatlika kā savā priekšā uzzīmēt tramvaju. Viņa iekāpa tajā un lēni lēni turpināja ceļu. pa sliedēm. Rīga ir tik skaista sešos no rīta izņemot mazās kuces pie Rīgas naktsdzīves plaši atvērtajiem vārtiem un mazo piedzērušos puišeli, kuram šorīt nepaveicās. Mazie čigānēni viņu saņēma savā gūstā un iespējams viņš šodien pamodīsies tikai pēc saulrieta un ar nopūtu nodomās un slimīgi apsolīs sev, ka alkoholu vairs nekad nelietos.
15. trolejbusa pietura. ap viņu vēja pluinīta danco tukša skārdene. gandrīz tāpat kā maisiņš filmā Amerikānu skaistums.
Skatos- mans laikrādis jau gatavs rādīt šīs dienas septīto stundu. Mani mīļie 9 stāvi ir tik tuvu. Skats pa labi un uz augšu. Tikai vienā logā deg gaisma. 3.stāvs. 3.logs no labās puses.