ceturtdiena

es lasīju, ka it kā visi cilvēki vienmēr stāv lielā pūlī un visi ir kurli. viņi stāv un izkliedz savas sāpes bet neviens to nedzird.
ej atpakaļ gultā!

man pēdējā laikā šķiet, ka man sirds vietā ir jāņogu želeja, nu tā kā galerts.
un man šķiet esmu mazliet laimīga, tas nekas, ka mamma mani nesaprot, toties tētis uzdāvināja padomju laika tālskati.
tagad caurām naktīm un dienām ķīķerēšu, kas notiek narkomānu miteklī un baložu uzvedību uz Albertielas namu jumtiem.
mājās aizbraukt nemaz nav tik slikti- vienmēr ir uzradušās jaunas lietas un vecās pazudušas, kaut gan tagad ir sajūta, ka tās vairs nav MANAS mājas.

es gaidu 14.aprīli, 22.aprīli, 3.maiju un 10.jūniju.
cik stulbi ir ko gaidīt.