January 5th, 2006

• 1/5/06 12:56 am
• Šobrīd ir sajūta, ka esmu kā gatava plūme. Diezgan muļķīgs salīdzinājums, bet tomēr - kā gatava plūme. Visu laiku ir bijusi tā "es neko negribu, man nevienu nevajag" sajūta, bet tagad ir tāda gatavības sajūtu. Eh, cik ļoti man tagad viņu gribētos sev blakus.
  
• 0 commentsLeave a comment

• 1/5/06 01:00 am
• Man ir tik daudz lietu, par ko vajadzētu būt žēl. Un arī ir žēl. Esmu tik šausmīgi daudz melojusi, izlikusies, darījusi sliktu, ka, ja tagad visiem tiem, kas manis dēļ cietuši būtu jāstājas rindā, lai saņemtu manu atvainošanos, rinda vilktos...daudz, daudz kilometru garumā. Patiesībā es nemaz negribu atvainoties, jo es neprotu atvainoties un man ir kauns atvainoties, un arī bail, jo, ja viss tas sliktais, kas izdarīts, nāktu atpakaļ, man klātos diezgan...sūdīgi. Un patiesībā, neskatoties uz to, ka ir tik ļoti bail, es tomēr neapstājos un turpinu melot, izlikties, aizvainot, skaust un nicināt.
  
  Nu, kur lai es tāda liekos? Vienkārši sanāk būt tik ļoti nepareizai.
  
• 0 commentsLeave a comment