Backstory
Mans pirmais posts ir backstory... HA!
Doma par braukšanu man jau bija sen, bet tā kārtīgi sāku iedziļināties tikai pirms pāris gadiem. 2016. gada nogalē nolēmu ka, patiešām, varētu braukt apmaiņas programmā.
Neaizbraucu tajā laikā, jo aizejot uz info vakaru man ieteica nebraukt. Teica: "Eksāmenu gadā nevajadzētu braukt, baigais čakars pēc tam būs ar to rakstīšanu." Bet teica lai uzrakstu pieteikumu jau tagad, lai būtu pilnīgi droši ka tikšu. No Latvijas uz Zviedriju ir tikai viena vieta, kā saka: "Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ." Es nekādi nevarēju saņemties rakstīt to pieteikumu.. Pats nesaprotu kāpēc.. Skatoties atpakaļ, nekas tik traks jau nemaz tas nebija.. Līdz laikam, kad būs jābrauc prom, nolēmu sākt mācīties zviedru valodu. Tā arī to mācos no pagājušā gada. Neteiktu ka runāju tik brīvi un tekoši kā angliski, bet, manuprāt, parastu sarunu uzturēt varētu.
Patinam uz 2017. gada novembri, esmu jau pieteicies un dabūjis to vienīgo vietu kas tur bija. Atvieglojums bija milzīgs , bet tas jaucās ar uztraukumu, jo 1. Es jau pēc mazāk kā sešiem mēnešiem braukšu uz svešu valsti dzīvot svešā ģimenē, 2. Es nezināšu kur un kādā ģimenē es dzīvošu aptuveni līdz pavasara vidum.
Ir februāris. Es vēl joprojām nezinu neko par to kādā ģimenē dzīvošu (kā jau viņi teica). Uztraukums? Visu laiku.
Šo stāstu, piedzīvojumu un pārdzīvojumu atstāstu veltu visiem, kuri izrādija interesi sekot līdzi manām gaitām apmaiņas programmā Zviedrijā.
happy