savvaļas augs

quatsch@inbox.lv — Sat, 13 Apr 2024 05:12:13 GMT

Ir sestdiena 13. aprīlis.
3 minūšu dziesmā jūtūbē ir 4 reklāmas. Man liekas, ka šis ir viens galējais punkts. Kad bēda ir pilnīga.
jūķūb prīmium frī of čārdž reklamējas pēc dažām moku minūtēm sak - maksā un būs labi. :)

quatsch@inbox.lv — Mon, 29 Oct 2018 07:22:55 GMT

"nabadzības dēļ neies lepnumu zaudēt"

quatsch@inbox.lv — Fri, 04 May 2018 19:30:05 GMT

atvēru Pandoras lādi - draugiem lv.

sailgojos pēc Leldes. Pēc bijušajiem draugiem. Bijušā laika.

Ko lai saka. Kopumā: skaista dzīve bijusi.
Tā arī nesaprotu, kas cilvēkiem manī ir paticis. To jau laikam nevar pateikt vārdos. Jocīgi, bet patīkami.

puk

quatsch@inbox.lv — Wed, 24 Jan 2018 22:30:27 GMT

šovakar mani aizveda.
no Brieža, no вДудь Ройзман, no Oxxxymiron VS Гнойный
uz https://www.instagram.com/kitb_hell/ un UZ Баста - Сансара https://www.youtube.com/watch?v=zvJMkbrpaEE

Kā jau sarunās pa dienu noskaidrojās - esmu lirisks kustonis. tīk man gan Līvi, gan Ziedonis.
offt: vai zināji par Straumi? (ne to, kas baķka) https://www.youtube.com/watch?v=oC1pe_4vsQw Vārdi - Ziedonis, izpildījums Līvi.

#sāpe

quatsch@inbox.lv — Fri, 19 Jan 2018 19:45:00 GMT

fb
katrs domā, ielikšu tikai vienu mazu sūdiņu. un beigās veidojas sūdiņu straume.

quatsch@inbox.lv — Wed, 13 Dec 2017 21:04:58 GMT

Šodien domāju... bieži tā negadās. (arī par to, ka ciba ir pelnījusi devu)

Pēdējās dienās radies tāds šķitums, ka apkārt vieni paziņas. Tāda ļoti savāda doma kutina prātu.

Doma, ka cilvēki patiesībā ir stipri neiecietīgi. Spēj paciest tikai dažus un neilgu laiku. (un pēc tam paši brīnās par vientulību). Bet tās tikai tādas domas. Ne jau ka pamatotas.

#n

quatsch@inbox.lv — Sat, 22 Jul 2017 18:54:36 GMT

čīkstēšana.

Mans sliktais garastāvoklis turpinās. Negribu sabiedrību. Pat ne to, kas rīt `draud`.
Vēl nav izlemts, bet labprāt `nolēktu no kuģa`. (var jau būt, ka viņiem vajag mani, no kā `ciest`, bet diez)
Mana garastāvokļa uzlabošanai neticu. Neesmu vajadzīgs šodien, nebūšu arī rīt.

Atvainojiet, piedodiet. Bet es jums tāpat neesmu vajadzīgs.
To es jūtu. Un tas ir tā, kā to es tagad jūtu.

Īsti, visai stipri nevienam tagad neesmu vajadzīgs. Tāpēc esmu savrupus. "Piespiesties" pie kāda negribu.
"Ar varu mīlēt nevajag. Ar varu nesanāk. Ar varu mīlēt piespiestais var nekad nepārnākt".

ja šī būtu `tēma`, tad teiktu, ka vakar un šodien vēroju pazīstamos cilvēkus. Esmu viņiem `tukša vieta`.

žēlošanās - enerģijas iegūšanas veids

quatsch@inbox.lv — Sun, 18 Jun 2017 21:26:01 GMT

(gribu) Vienkārši pažēloties. kamēr kāds nav izsmējis.
pateikt `viss ir slikti`. nepieminēt `savu vainu`.

Klausīties senas, nostaļģiskas dziesmas. PV - Rudens.

ka nekas labs nav. nenotiek. nedaru. neko jēdzīgu. dzīve kuļas uz vietas. un līdz sviestam vēl nav tikts.

protams līdz `viss` ir makten tālu. Bet kā nesen spriedu, "viss" iestājas tad, kad paša pieņemtajā svarīgākajā sfērā ir slikti.

sadaļas tās pašas: darbs, attiecības, veselība.

Darba nav. Ir kaut kas, ko daru laukos. Pļauju zāli, gādāšu malku. Un tad ir neregulāri šāvēji.

Attiecības nav. Pēdējie vārdi bija: nezinu, kā ar tevi sarunāties. Pašvērtējums zems. Nejūtos nevienai vajadzīgs. Materiāls uzturētājs, gādātājs no manis nekāds.

Veselība. Visvairāk mani gaida sirds dakteris. Plecā (lāpstiņā) dur. Zobs gadu nogaidījis nu būs jāurbj. Vēnas kaut kā vēl turas kājā.

Tagad, kad it kā `nevienam nav jārāda sava seja`, varētu teikt, ka nožēloju. Bet ko gan būtu darījis savādāk - nezinu. Vienkārši esmu neizdevies attiecību ziņā. Moderni ir vainot bērnību, es varbūt arī varētu pamēģināt. Viss dēļ augšanas vienatnē. Neesmu iemācījies socializēties, saprast citus.

(gribas) aizmukt. paslēpties. netraucēt nevienam ar savu neveiklo būšanu. jūtu, ka šobrīd, šāds neesmu vajadzīgs, derīgs. Man gan ir vēl viens atbalsta punkts. Jeb kā zaķītim varde. Vientuļa māmiņa, kas nestrādā, audzina 3 bērnus. Bērni ir motivācija, bet nemazina grūtību.

Reizēm sievietes izvēlās dzemdēt, kaut arī vīrietis negrasās palikt blakus. Citreiz cerībā, lai paliktu blakus. Bet vīrieši mēdz nozust. Mans stāsts vismaz, ka neesmu sataisījis bērnus.

Pa lielam tā arī darīšu. Slēpšos un nerādīšos cilvēkos. Pēdējais publiskais pasākums otrdien. Tiesa gan jātiek vēl ar dažām lietām galā. Cerams, tas būs `nesāpīgi, t.i. bez lielas/ilgas rādīšanās cilvēkos. 1) sasistā auto `atrisināšana` 2) juridiskās personas likvidēšana.

Pasaule ir plaša. Mans skats šaurs. Šogad joprojām man turpina viss kaut kas lidināties pa priekšu. Cenšos netraukties tik ātri, lai lidoņiem būtu grūti izmest cilpas un nozust man priekšā.

Jūtos dumjš. Jo nesaprotu kā dzīvi dzīvot. Strādāšanu negribu mēģināt :)

Šodien pabiju pie turīgākiem cilvēkiem. Pasmaidīju par viņu augstprātību. domforma: "tu niecība". Pietiekami labi sasaucas ar manu pašizjūtu.

Žēloties ir forši. Turpināšu. Vismaz kaut kāds laika pavadīšanas veids.

quatsch@inbox.lv — Sun, 11 Jun 2017 18:02:51 GMT

jau kādu laiku gribas uzrakstīt.
jā, tas nozīmē, ka pašsajūta ir šķība.

domāju, cik nopietna ir `naudas lieta`.
kādu laiku pietika un par to nedomāju un bija labi.
tagad pie horizonta atkal parādās neziņa un tukšums.

citas `tēmas` pārmēru nesatrauc. ne attiecības (laikam ar sevi esmu mērenos draugos, tāpēc nesasprindzina būšanas vai nebūšanas ar citiem), ne veselība (neesmu liels naidnieks sev, zemapziņa nav kaujinieciski noskaņota pret mani).

eksistenciālā tēma arī neurdī. Nav uzmācīgu domu par `būšanas` izbeigšanu. (pastāv gan teorētiski apsvērumi, ka tas īsti neesot iespējams. (ar rumpja izbeigšanu nepietiekot) kas to lai zina.).

dziesmā: apraks tevi, apraks mani. (alvas zaldātiņi)

nu labi, protams dzīvoju no kļūdas uz kļūdu. lai. un ko nu par to.
mācos nenožēlot. it kā sanāk, bet varētu labāk.

par veselību - tā sirds pavisam negrib stāties. esmu arī piebremzējis ar aktivitātēm. Nav finanses un spiedoša vajadzība iet pie dakteriem un nav intereses pašam pētīt kas un kā. Jā, protams, nav arī pietiekama sevis mīlestība, lai par sevi rūpētos.

tā. dzīvoju nesteidzīgi. prokrastinēju, bet nu tas vairs nav tik uzkrītoši, jo nav skaidri definēti pienākumi. Teorētiski... viss iet uz grunti. Praktiski - tas notiek lēnām. Faktiski jau nekas būtiski nemainīsies. Vienīgi varbūt skaidri neredzu `grunts` virzienu.

Gan jau. Vēl kādu reizi arī manā smilšu kastē kāds zilonis iekāps. Pirms tā galīgi aizaugs ar zāli.

Bet... ir jau arī interesanti. Reizēm netiek aizmirsts jautājums: `kam tas viss?`. Tas mazliet nomierina.

`Spītīgi` paturu prātā laika `šķidro` dabu.

Nav liela sapratne par to, kam/kā/vai būtu jāpalīdz. Kaut kas tiek darīts. Uz aklo..

quatsch@inbox.lv — Sun, 19 Feb 2017 22:54:51 GMT

tēma #? (3)

kur ir tā robeža, kur nodoms paliek nodoms un kur nodoms sāk realizēties (materializēties)?

Mēs mēdzam domāt dažādas domas. Mums ir dažādi plāni/ieceres. Daļa no tām realizējas, daļa nē.

Kā domājamas ir domas, ja tās gribam realizēt. Kā atpazīt izšķirt domas, kuras nemaz negribam realizēt.

(šī tāda īsā tēma, radās tikai šodien, bet pietiekami spilgti)

quatsch@inbox.lv — Thu, 12 Jan 2017 02:28:09 GMT

pilnmēness gaismā atsāku drukāt. (tātad situācija palikusi sliktāka un laikam jau ir arī, dažas pagaisušas cerības attiecībās, atkal varbūt lielāka neskaidrība nākotnē, darbā).

Pirmais stāsts/tēma (nav jauna manos pierakstos):

Mana pārliecība/iedoma. Mēs esam kā zirnekļu tīklā saistīti. Mūsu pienākums ir noturēt tos, kas kļuvuši smagāki, krīt lejā, ārā no tīkla. Tāpat arī pašiem ir cerības noturēties tīklā, paļaujoties uz tiem, kas vairāk saturējuši gaismu, kad mums tā sāk trūkt.

Gadās. Gadās izkrist uz leju, kad vairs netici palīdzībai. Vai, kad vairs nejūti to, vai kad tā vairs nav, tā gan vajadzētu būt reti.
Uz augšu gan nevienam nevajadzētu aiziet, lai gan varētu gadīties arī tā. Aizietu citā tīklā.

Tā vienam otru jāsargā, jāpiedomā, ar labu vārdu jāatceras.

Šeit ir pierasts neticēt domu spēkam. Taču kurš gan nav redzējis pierādījumus?

Nobeigšu ar Dimitera dziesmas vārdiem (kas arī šeit nav pirmo reizi): "Nekam, kas ir īsts, nav garantijas un mīlestība ir nebaidīšanās".

quatsch@inbox.lv — Fri, 14 Oct 2016 18:48:43 GMT

ir atkal griba pukstēt. kopumā tas ir žēli. tas nozīmē, ka nav miera. nav saprašanas.

tēma ir (jau kādu mēnesi): (viņi ir) vājprātīgi. Tad, kad ļauži rīkojas nesapratīgi.

viss jau būtu labi, ja kāds būtu atcēlis spoguļu principu, resp., tas ko/kā mēs redzam citos ir tas, kas ir mūsos.
Būtu jau skaisti, ja lūk tagad es būtu palicis tāds saprātīgāks un redzētu citos viņu muļķības. Bet, diemžēl, stāsts nav par to. Stāsts ir par vienu "krampīti", kas mani piesaistījis.

Šovakar un tagad vispār man nav iekšā analizēt dziļāk.
Kāpēc man ir tagad tik svarīgi novērtēt.
Vienkāršā/prastā atbilde - kļūstu vecs (nosita kārtējais gadskaitlis, kas dalās ar 7) un īgns.

Tātad... kāds vājprāts iemājo manī?
pamatīga `surogātdoma`.

un vēl: man ir pasliktinājies miegs. Arī šonakt modos 2os un līdz 4iem biju augšā.
un vēl: Man jau kādu mēnesi atkal sāk sasāpēties sirds. Tagad pat vigli sāp neko tādu nedarot. Tas nozīmē, ka Liepājas stundas mērķi ir jāsamazina. Lai būtu 15km.
az, tagad klausos. Pirmie vārdi man nepatīk. Man nepatīk tie, kas uzsver sarežģītību nevis vienkāršību, bet es noklausīšos visu. Un tur jau tā lieta, ka citu cilvēku uzvedība manī izraisa teju automātisku reakciju (to nosodošo).

attiecību dziesmas vol #2

quatsch@inbox.lv — Wed, 06 Jul 2016 08:32:54 GMT

Asaf Avidan - One day / Reckoning Song (Wankelmut Remix) one day baby we'll be old
Dido - No Freedom
Passenger | Let Her Go
Bon Jovi - Because we can.

bonus track: The Beatles - When I'm Sixty-Four

quatsch@inbox.lv — Thu, 26 May 2016 00:57:36 GMT

cik negodīgi :) esmu pārtraucis rakstīt dg. pat pie sevis.
kā tas var būt? kā tieku galā ar sevi? :) ar smaidu. ar stresneķeršanu.

vai man vairs nav ko teikt? kā ta nav, pļurkstēt var vēl un vēl. tikai... prieks kam? interesantāk? nu, nu.

interesantāk ir, kad putra ir vēderā, nevis galvā. tāpēc kā rodas putra, tā tā jāizstrebj. tad nebūs sabiezējumu.
un jādzer daudz ūdens.
raudāt? obligāti? sen nav sanācis, bet arī par to nekreņķēju. ja būs jābūt - būs.

ko es daru, kas notiek?
plūstu.

naudas stresi mani šobrīd ir atstājuši. un vispār stresi manī daudz nemājo.

varbūt vienīgais vārgais stress ir par privāto dzīvi, kuras nav. Bet... . Arī par to nestresoju. Stāstu sev - var būt daudz lielāki kreņķi par šo.

vēl joprojām stāstu sev par ilgo laiku, kas jau nodzīvots šai saulē. Nebūtu pamats sūdzēties, ja tas būtu viss.

atradu vienkāršotu dzīves formulu. agrāk biju noraizējies, ka nevaru izdomāt mērķi dzīvē. Tagad... sapratu, ka nav svarīgi kāds ir mērķis, galvenais ka ir. Tad var dzīves rotaļu spēlēt pilnvērtīgi.

Bet... Protams... joprojām... ir daži garu radījumi, kas saka, ka nekādu joku nav. Tikai... kāds gan ir šo garu dzīves mērķis? Tas tāpat ir izdomāts un pie tā turas. Bet... ja izdodas izšķīst, tad to pat neviens nepamana. Ir skaisti, bet īsti jau vairs nekā nav.

Nu lūk, mana personiskā reliģija, kuru ne stāstīt ne uzplīties.

Kāpēc tomēr te ko ierakstīju? jo...ir 3:48, bet no vakardienas sporta pārslodzes nevaru aizmigt. Atcerējos par pāris - ravejsledzejs, minikin, draugiem te, palasījos. Ak, raksta arī kapuciz, jauki.

kas tālāk? mūžam aktuāla ir laika šķietamība.

kopumā... esmu laimīgs. pie tā arī palieku. bet atsevišķi... notikumi notiek un es caur tiem teku. Lai gan tik pat aktuāls ir jautājums par "es".

ja nāks bēdas - būs jābēdājas. pagaidām to nav. tāpēc pagaidām kliedēju citu bēdas. kā nu spēju. ar piemēru

https://www.youtube.com/watch?v=Sbkj98UTCUs

celies gaisā

quatsch@inbox.lv — Thu, 13 Nov 2014 23:38:02 GMT

kaut ko vēl pateikt... ka jāpieseivo šitais brīnums.
Kas, kā būs tālāk? smaidāmi pavērot, ka pašam ciba šķiet tik vērtīga. Prāta spēlītes.

Ģimeniska anekdote par "Nieki".
-Mamm, kas tie zilonim apakšā?
-Prasi Tētim.
-Tēt..?
-Tie? Tie ir nieki.
-(Mamma) Nieki!? Tēvam tie ir nieki, zilonim tā ir manta!

Nevarētu teikt, ka es intensīvi būtu domājis par šīm dienām, vai to darītu tagad.

Plusi
Tev, vienam cilvēkam, liekas, ka topi saprasts, tādas mierinošas sajūtas. Remdējošas.
Uzzini jaunumus, skaties video, bildes. Apspried. Vareni socializējies.

Mīnusi
Gritēties atpakaļ? Iestaigātas takas, izveidotas saites? Iespējams, tas ir tieši tas, ko gribu mainīt. Gribu atsaitēties. Kamēr sasaitēts tikmēr nezini, vai atsaitējoties kritīsi vai celsies.
Šis tiek pastrādāts "tiltu dedzināšanas garastāvoklī", vai īsi pēc tā. Liekas gan... ka esmu pietiekami labi apguvis "nenožēlo neko".

Kam tas man?
Domāju, kur kurieni šis varētu aizvest... Kāds varētu būt gala punkts no izvairīšanās no cilvēkiem viedokļa (un nejaukais jautājums - kāpēc?) Atbilde, jo man tā šobrīd gribās. Jo tā vajag. Kas teica? utml.. atbilde: Tas ir tas, kā es jūtu un tā ir galējā instance.

Kas būs pēc tam?
Pāris dienas, kuras nebūs kur likt, kā dzied LT.
Patiesībā, būs neredzēti interesanti. Jo kur viens pazūd, tur iespēja rasties jaunam. Un jaunais var būt tik dažāds!

///
zem virsraksta: kārtējā TĒMA
domāju par cilvēku rotāciju dzīvē, kā tie nāk un iet. Mainās. Blāķiem vien. Tas viss priekš sevis iepazīšanas.

cita aizgūta TĒMA
mulsina. Ideja, doma, atziņa no kāda senas joga darba. Ka daba ir domāta, lai mēs iepazītu sevi. Tas ir tās galvenais, vienīgais uzdevums. Pēc tam, kad esam iepazinuši sevi, tā atkāpjas, nav vairs aktuāla, nefigurē.

Vēl, protams domāju par piesaistēm. Tiem pašiem senajiem KRAMPĪŠIEM. Enerģētiskajām saitītēm. Kuras no vēlmju materiāla vītas. Ka vēlmes reizēm tiek skatītas pārāk šauri. Ka tiek aizmirsts, ka mūsu vēlme arī ir dzīvot laikā. Pastāvīgi vēlamies un līdz ar to turamies laikā.

saistībā ar tethys_ vienu no pēdējiem ierakstiem... es laikam esmu moderns. Man brīvība un mīlestība ir viens.
Un tā, diemžēl, nav ikdienišķa parādība manā dzīvē.

cita, atkārtota TĒMA, ir prieks un bēdas, dzimšana un miršana, tikšanās un šķiršanās.
Kā kaut kā rašanās saistās ar prieku, bet pazušana ar bēdām. Bet ne tikai.
Rašanās izsauc tādu acis pieverošu prieku, neapzinātu. Bet Pazušana rada arī pārdomas.
Tā teikt, cik jauki, ka parādījās, nedomāšu, no kurienes.
Un..
Cik žēl, ka pazuda. "Kur vispār paliek lietas?"....

Ir jau forši darboties no stabilitātes pozīcijām, lai gan nezinām, kad jāaiziet. Miera laiki, visi dzīvo samērā ilgi... .

Vēl kāda TĒMA, vairāk privāta kā vispārīga.
Tā līdzjūtība, kā vecāki jutīsies...
Bet ir jāatceras. Katrs ir viens un savu ceļu staigā, savu laimi meklē.
Laimi otram iedot nevar, to var vai nu atrast pats vai neatrast.

quatsch@inbox.lv — Sat, 08 Nov 2014 22:47:49 GMT

Domāju tagad... kāds sliktums man būtu no dzēšanās no interneta? Neredzētu bildes? Sazinãšanās? Ko esmu ieguvis no sazināšanās?
Īsti nevaru iedomāties.
Vēl domāju ar vai bez paziņojuma. Laikam bez. Kā reizi pēc medn. ex. varēs vairs necelt svešiem un pazīstamiem numuriem.
Kāpēc? Varbūt nospiestības izpausme.
Pēc nedēļas.

quatsch@inbox.lv — Sat, 08 Nov 2014 15:24:12 GMT

angļiem ir tāds frazeoloģisms "dienas beigās".
žēlošanās tā kā (pilnmēness noriets). it kā bezjēdzīga bet... `kautkāpēc` jau gribas vismaz pažēloties. Tā teikt vismaz pažēloties ta drīkst, dienasgrāmatai (un tai ārpasaulītes daļai, kas lasa šo.
Esmu viens.

Aizvakardienas doma: Tās sirsniņas iekš endomondo tomēr ir baiss motivātors, ja tām ļaujas. 19 kolosāli cilvēki atbalsta rīta rosmi (ok 3 ne tik labi zinu).

kopumā, pārāk daudz sviest pārāk īsā laikā, laikam. #šispilnmēness #ciba

quatsch@inbox.lv — Fri, 07 Nov 2014 05:39:57 GMT

sapņa pēdējā ainā Ozoliņš dikti smaidīja, bija vēl aiz borta, bet gatavojās iziet uz ledus, vēl reiz iziet uz ledus, pret Krievijas izlasi.
Iespējams, ka nosapņots sakarā ar Ilggadnieku Federeru, kam pa 10 un 12 apbalvojumiem kā populārākajam tenisā.

quatsch@inbox.lv — Thu, 06 Nov 2014 12:16:32 GMT

btpkkpa
http://www.nenoversies.lv/ Plakāts stāv nedēļām, allaž eju garām un domāju, aiziešu līdz kompim apskatīšos, atcerējos tik, kad biju nofotografējis un no fotogrāfijas izlasīju adresi.

http://www.spkc.gov.lv/ Mātes organizācija. Manuprāt svētīgs kantoris, vismaz pirmā daļa, vismaz pēc nosaukuma. "Slimību profilakses."
Es, saprotams, būtu izvēlējies citu nosaukumu, bet tā gadās, ja nonāk sakaros ar NLP. Kāpēc ne "Veselības saglabāšanas"?

quatsch@inbox.lv — Thu, 06 Nov 2014 11:30:17 GMT

varētu/vajadzētu kko padarīt. esmu taču darbā.
Man kolēģe ir mazliet (tiešām), bet neatlaidīgi bikstoša. It kā jau labi. Laikam sev tādu piesaistu. Kā būtu, ja tā nebūtu, grūti pateikt.

bet netīk. (kurš tur nebija dzimis, lai strādātu? :) )
[tikko pusdienās satiku Garo (Raimi), nebija par ko parunāt, sēdu pie blakus galdiņa]

Kopumā... esmu paēdis un jūtos labi. Šķiet mēness nemieri būs izcīnīti, kaut arī kalendārā raksta - rīt.

15:22: Droši vien esmu priecīgs, ka vakarā nebūs karatē. Varēs padarīt neko. Rīt no rīta teniss, bet vakarā... varbūt pokers, kas zina.

labteksts:
"Man ir pašam savs ēzelītis. Iekšējais ēzelītis. Mēs it kā labi saprotamies, bet dažkārt es domāju, ko vērts ir intelekts, ja nevar savu iekšējo ēzeli uzvarēt? Kā vērts, cik vērts? Ja es viņu uzvarētu, tad manis vairs nebūtu."

http://goo.gl/gsWIov

16:08: kolēģe sāk ar teroriņu/uzstājību, sūta sms ar atgādinājumiem par darāmo :) Vienīgais labums, ka nav gluži man bail zaudēt šo darbu, vairāk esmu vajadzīgs es, nevis man. Bet nu nav jau arī tā, ka ļaunprātīgi neko nedaru. (es tikai nevaru saņemties brīžam :) )
17:11 palīdzēja vai kā, bet šo to paveicu (:

quatsch@inbox.lv — Thu, 06 Nov 2014 08:35:25 GMT

šonakt...
(pamodos 2os, tas tāpēc, ka neskrienu regulāri)
sapņoju ka tādi kā bijušie klasesbiedri iegriezuši skriešanas botām aukliņas, lai es nevarētu skriet līdzi. Bet es pārāk nepārdzīvoju. Tādā paugurainā apvidū tāpat bija laba kompānija. Šķiet minikin kko ņēmās ar bērnu bariņu.

No rīta man iegrieztās (laukos atstātās botas) aukliņas nebija šķērslis. Uzvilku vecās botas, siltās Igaunijas bikses, otru džemperi, zilo vējjaku, cepuri cimdus, telefonu kabatā un rīta skrējienā gan!

quatsch@inbox.lv — Wed, 05 Nov 2014 19:55:52 GMT

parunājos un mazliet vairāk sapratu.
tieksmju saknes
Sanāca būt lieciniekam vēsturiskā dienā. Ne vien trauku mazgātāja bija atnākusi, bet arī meiteNe. Kokteilīts gards. (-ko viņi darīja? -viņi patika viens otram)
Sarunas par jaunajām filmām. Modris. Izlaiduma gads.
Izlaiduma gada režisors intervijā (Ieva 08.10.14) klāsta, ka vēlas parādīt cēloņu un seku likumu, nebūt didaktisks. ~Rosināt, lai cilvēki ir mazāk nosodoši.

quatsch@inbox.lv — Wed, 05 Nov 2014 09:02:23 GMT

Pagrieziens tenisā. Uz regulāriem pamatiem Armands mani sāk vinnēt.

Šis pilnmēness pārdzīvojas diezgan smagi.

Kā tas nejauši sanāk, ka L draudzenes mani draugos atceras? 1. ar aizlūgšanas tēmu 2. ar Līvas dz/d?

quatsch@inbox.lv — Tue, 04 Nov 2014 15:27:20 GMT

Izlasīju: http://www.noskrien.lv/mans-pirmais-istais-un-cels-lidz-tam/
nodomāju: Bieži skrējēju iesācēju stāsti beidzas ar traumu, labi, ka te tā nav.

L

quatsch@inbox.lv — Mon, 03 Nov 2014 18:39:58 GMT

pirms pāris dienām aizdomājos. Tik sen ne redzēta, ne dzirdēta, vai vēl pazītu? Protams, ka pazītu. Bet tā doma ta radās.