Viss... viss kārtībā

53

Mon, 06 Feb 2012 05:54:18 GMT

Reiz es teicu, ka tas būs tikai izpildīts, traumējošs sīkums.
Bet es jūtu kafijas rītus un kraukšķīgus sviesta kruasānus tuvojamies.
Saulaini rīti, saulainas ielas- viss, kas asociējas ar laimīgu dzīvi.

Mon, 10 Oct 2011 19:05:47 GMT

Riebjas tās saldās muļķības, ko es aiz labākās gribas vienmēr sastāstu skolotājiem, bet pēc nedēļas attopos, ka jau atkal neko neesmu izdarījusi.

Thu, 25 Aug 2011 18:57:55 GMT

Protams, ka ir sūdīgi. Nav divu domu. Taču reizē ir tik ļoti daudz labu lietu, kuras tikai nesen esmu sapratusi un ieguvusi un kuras nedrīkst tagad aiz izklaidības nomest zemē un iznīcināt šī sūda dēļ. Es esmu muļķe, tas nu jāatzīst, taču kaut kādā veidā (un man nav ne jausmas kādā) ir fiksi, fiksi jātiek ar sevi galā.

Tue, 23 Aug 2011 18:27:47 GMT

Rūgts joprojām ir ne tikai analgīns.
Taču es brīžiem esmu pārāk gļēva. Ir lietas, par ko runāt, un ir jārunā.
Es runāšu, apsolu.

Šodien sapratu, ka beidzot esmu izdziedēta. Mans ķermenis ir tīrs no sārņiem. Esmu brīva. Un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es nedrīkstu ļaut sevi ievainot un nogremdēt. Arī cilvēkiem, ko mīli, nē.

Tue, 10 May 2011 12:59:22 GMT

Ir cilvēki, kuri savā izaugsmē aug un ir tādi, kuri to nedara. punkts.

Tue, 10 May 2011 09:50:18 GMT

Dažreiz šķiet, ka pasaulē sliktā tomēr ir vairāk nekā labā.
Vai vismaz viss labais, ko es laižu pasaulē, pie manis atgriežas pavisam slikts.
Fuck it!

Sat, 07 May 2011 15:45:15 GMT

Vienalga man, vienalga man! Viss vienalga!

Sun, 01 May 2011 10:59:22 GMT

Varbūt būtu labi (vai vismaz labāk), ja man nešķistu, ka krēsla kāja trīc un ja es spētu fokusēt savu skatienu.
Un varbūt nevajadzētu 1/3 dienas pavadīt pie datora ekrāna.
Negribu neko.

Wed, 20 Apr 2011 12:18:45 GMT

Brīžiem esmu pārāk laba, tā šķiet.

Sat, 16 Apr 2011 22:24:56 GMT

Brīžiem tomēr šķiet, ka dzīve ir pārāk sarežģīta, pārāk sāpīga...
Bet es ļoti cenšos būt laba.
Un ļoti cenšos nedomāt, kad pretī nav tādi paši cilvēki.

Sat, 09 Apr 2011 17:53:00 GMT

Mana lielākā problēma ir tāda, ka man šķiet, ka neesmu pietiekami laba.

Thu, 07 Apr 2011 19:14:31 GMT

Ir cilvēki, kurus vienkārši neizdodas atšūt no twittera...

Tue, 29 Mar 2011 23:41:24 GMT

Lieliski. Man tātad ir personības dalīšanās.

Tue, 29 Mar 2011 23:14:26 GMT

Izmisums ir tas, kas diktē noteikumus.

Sun, 27 Mar 2011 18:41:34 GMT

dirsā.

Sat, 26 Mar 2011 20:13:36 GMT

Visvairāk neciešu cilvēkos to, ja viņi mani traucē.

Sat, 26 Mar 2011 15:10:36 GMT

mizantropijas uzplūds.
vai drīzāk tas būtu jāsauc par bailēm no savām problēmām.

Thu, 24 Mar 2011 08:09:03 GMT

Nu gan laiki pienākuši- viss, kas man šķita stulbs, nu sāk likties jēdzīgs: twitter, facebook...

Wed, 23 Mar 2011 23:14:00 GMT

Besī, pat twitterī vairs nevar visādas muļķības rakstīt, jo nopietni cilvēki seko...

Tue, 22 Mar 2011 12:01:58 GMT

pasmaidi

KRISTIĀNE F.

Sun, 13 Mar 2011 10:36:45 GMT

Kādreiz man likās nenormāli kruti to grāmatu lasīt, visas tās narkomānu lietas. Bet es uztvēru viņus kā grāmatu tēlus, nevis dzīvus cilvēkus.
Tagad šķiet visai briesmīgi, ka visa pasaule zina, ko tu esi teicis vai darījis un pat domājis. Par pasauli vēl varbūt vienalga, bet stāstīts jau ir arī par visiem cilvēkiem, kas tev ir apkārt. Un ja tu pasaki par sevi pilnīgi visu, tu vienkārši zaudē privāto telpu.
Tāpēc šķiet skumji.
Un ne tikai tas.
Vēl skumjāk šķiet, ka cilvēki sākuši uzskatīt Zoo staciju par tūrisma vietu.
Yeah, pasaule pielūdz narkomāniju.

Sun, 13 Mar 2011 06:56:41 GMT

Un man jau sen vairs nešķiet, ka dzīve ir rūgta.
Bet lai paliek virsraksts, jo man viņš patīk.

Fri, 11 Mar 2011 10:45:05 GMT

Es nezinu, kāpēc tā ir.
Nav jau tā, ka pasaule būtu ļauna vai ka visi būtu šausmīgi nejauki.
Vai ka mēs paši būtu sevī noslēgušies, depresīvi cilvēki un kaut kas nebūtu kārtībā.
Bet nav izskaidrojams, kāpēc pēc kārtīgi ražīga perioda uznāk pilnīgs pelēkums, nīgrums un apātija.
Tu sajūti šaubas un uzpeld vecie kompleksi, sarunas nevedas un dzīve... īstenībā jau nav slikta.
Mīlestības trūkums? Nēe, tāpat mīlēts vari apātiski ieritināties savā midziņā. Atšķirība ir tikai tāda, ka jūti mieru un pasaules labumu daudz izteiktāk.
Darbaspējas taču visiem ir- citam lielākas, citam mazākas, bet ir. Un tad vienā mirklī tās vienkārši pazūd.
Varbūt nav pat svarīgi, kāpēc tā ir.
Jautājums ir- ko darīt? Kā tikt no tā vaļā?

Mon, 21 Feb 2011 21:18:50 GMT

Nekas nav labāks šim vakaram par The Rain Song.

māja bez ērtībām

Thu, 17 Feb 2011 17:23:30 GMT

Nē, nē, neviens jau neliedz kā "vecajos labajos" nogulties uz zemes, krist histērijā, klausīties muzonu- gruzonu, apēst trīs šokolādes un cepumus ar visu paku, dusmoties uz sevi, kaukt un domāt, ka neviens nemīl.
bet es taču neesmu tik stulba.
es dzīvoju.
es fucking dzīvoju.
jā.