Viss... viss kārtībā

Pilnīgs dzīvības iztrūkums.
Var jau būt, ka varu smaierināties ar to,ka nejūtu vairs sevi.
bet.
nebiju pamanījusi, cik sāpīgi kauli duras...
es jau, iespējams, šito pat tā īsti negribēju.
jā, es būšu tāda, kāda reiz sapņoju būt.
bet tagad tas būs tikai izpildīts traumējošs sīkums.

sviesti ar tiem dienesta viesnīcu noteikumiem.

esmu reāli izpumpējusies...
un nekam nederīga.atkal.
tik daudz trūkumu manai dziedāšanas manierei...
un ir tik briesmīgi...
un negribas neko darīt jau tāpat...
fak.


bet es nezināju patiesību par sevi.
reizi vai divas iedomājos par to.
bet tagad zinu skaidri.
un ko es?
neko.
nemāku neko...

stulbais nets neiet tieši tad, kad man viņu vajag...