Es jau varu triekt galvu pret sienu un griezt vēnas, bet tas nelīdzēs. Es vienkārši esmu dīvaina. Jau teicu, ka esmu ļoti riebīga. Un tagad arī neatkarīga. Pietiekami pieaugusi, lai pasūtītu pasauli un ieraktos sevī. Kāpēc citiem jābūt tik jaukiem, ja es esmu tik nejauka?
Jāatzīst, vienmēr esmu domājusi, ka esmu kaut kas vairāk. Kā es nenodzīvošos kā vidusmēra cilvēks. Bet neklausieties, esmu stulba.