Patiesībā mēs taču visi agri vai vēlu mirsim. "Labo" cilvēku nāve tikai vairāk tiek uzsvērta un tas arī vairāk iedarbojas uz cilvēka psihi un emocionalitāti, jo cilvēks ir egoists un viņam pašam sevi vairāk ir žēl. Tas pats Žoltoks - varu saderēt, ka Tev patīk hokejs un Tu viņu uzskatīji par labu spēlētāju un tagad Tev būs žēl, ka nav vairs tāda spēlētāja un varbūt spēles kvalitāte pazemināsies un bla bla bla. Prāta vētras Mumiņš - patīk grupa, patīk mūzika un bija bailes, ka grupa izjuks un nebūs vairs tas skanējums. Etc., etc., etc.

Ja Tev teiksim tagad pateiktu, ka cietumā ir miris narkobandas līderis, kas savā "karjerā" bija aplaupījis 8 cilvēkus. Varbūt, bet tikai VARBŪT Tu to vispār piefiksētu un, ja piefiksētu, tad nākamajā dienā jau būtu aizmirsis. Pateiktu: "Bija un izbija. Tā viņam arī vajadzēja" un viss. Bet patiesībā viņš taču bija morāls kroplis, nelietis un pretēklis.

Lūk, mans viedoklis par to visu! :)