urn:lj:klab.lv:atom1:cataAnalgīnsarī dzīvearī dzīvebricic@gmail.comCata Comb Clysm Pult2021-08-12T09:08:52Z2021-08-12T09:08:52ZKur tu irurn:lj:klab.lv:atom1:cata:313862019-12-30T19:50:002019-12-30T19:50:002019-12-30T17:51:44Z2019-12-30T17:51:44ZDievs tēvs debesīs<br />Svētīts lai top tavs vārds<br />Lai nāk tava valstība<br />Un ok tavs prāts lai notiek<br />Whatever<br />Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien<br />Bet es neiederos šajā pasaulē<br />Un tā neiederas manī<br />Neieved mūs kārdināšanā<br />Un atpestī no ļauna<br />Ved mani mājās<br />Tās nav šeit.<br />Āmen.Es atrodos kur pazaudējosurn:lj:klab.lv:atom1:cata:310572019-10-11T10:38:002019-10-11T10:38:002021-08-12T09:08:52Z2021-08-12T09:08:52ZKlīnisks gadījums. Es esmu Dieva bezcerīgais tests.<br />Es jums zvēru, ja kādam nepelnīti veicies dzīvē, tā esmu es. <br />Long story short, esmu ļoti kroplīga personība, ar pašvērtējumu zemāku, nekā vēmekļi notekcaurulē. Es pievelku maniakus, ielaidiet mani bārā vai vilcienā, pie manis kā pie magnēta līp dīvaiņi un es droši vien jau sen būtu uzšķērsta kādā pagrabā, ja es vēl arī nebūtu totāli bailīga. Lai maz neliktos, es esmu līdzatkarības bitīte un visādus lūzerus mēdzu izjust kā misiju. Emociju kokteilis, kas mani dzen pa dzīvi ir kaut kāds nāvīgs kauns ar flashbackiem no manas kāpnēs atlūzušās mātes apavu zolēm un kaimiņienes nicinošā un 50/50 līdzjūtīgā skatiena, kaut kāda misionāra apziņa, kur es apaļu, starojošu, melīgu mērgļa seju paceļu pret gaismu un ceru, ka šī taka mani izvedīs saulītē, pirms somebody else drinks my milkshake. Vārdu sakot, es esmu mēsls. Bet es cenšos. Redzi, tepat vien vēl esmu.<br />Brīdī, kad es izrādīju savā dzīvē lielāko spēku, gribu, drosmi un paškontroli pilnīgā ellē, ar mani izspēlēja mīlošāko eņģeļa joku - manā pasaulē, kur kūpēja nodedzināta kūla un mirušu sapņu pūstoši karkasi, parādījās pilnīgi nepelnīts cilvēks, kas bija viss, kas es nebiju. Saprātīgs, nosvērts, ar mugurkaulu, kas var deviņus nest, ar tādu mīlestību, ko var just, fiziski, pat, kad tu netici nekam. Un es nerunāju par daiktu, nolādēts!<br />Ja tā būtu filma, šī būtu episkākā tikšanās visā triloģijā.<br />Es savā dark side, kas pamostas kaut kur labirintos, drāžot kādu, kas, paša vārdiem, tehniski varētu būt mans tēvs (jā, Lieliskais) vēl vienu pēdējo reizi, es pat nezinu vairs, kurā valstī, tad pelēkā rītā ar cepumu lidostā, jo jau citā rītā citā valstī es aizveru acis jocīgā vietā ar šļirču, asiņu, tintes un tablešu mākslas darbiem pieslietiem koridorā, metāla gultā atstāju kādu, kas tehniski varētu būt mans dēls, pustumša vannasistaba, kuras lielākā dimensija ir vertikālā, es atrodos, kur pazaudējos. Es visu savu spēku pielietoju pati pret sevi, baismīgā, smagā, pašpietiekamā līdzsvarā, paraugdarbinieks un pašnāvnieks manī sadzīvoja ņudzošā, smilkstošā divu vilku kaujā, kas kā apaļš harmonisks spalvu kukulītis ar līdz jēlumiem nodīrātiem muguras skriemeļiem vēlās cauri dzīvei uz hujzinkurieni.<br />Šo kukulīti savās maigajās, dievišķajās, es zvēru, eņģeļa rokās nepelnīti un negaidīti pacēla un maigi ietina baltā mutautā kaut kas tāds, ko es nekad nebiju redzējusi un sajutusi savā tuvumā. To nevar izstāstīt, tam nevar noticēt, tur ir saprāta spilvens visām manām plosošajām šaubām, tur ir biezs mežs, kas maigi aptur visus manas baiļu jūras vējus, tur ir burvju brilles, kas visu redz, kur mani ir blurs, kad man zūd prāts, tur dun mierīga un stipra sirds un es viņu dzirdu, katru dienu, kā bēbis lielai krūtij es tai piekļaujos un viss ir atkal labi.<br />Un es dziju. Un es sadziju.<br />Bet režisora parsības augs un tagad viņš gribēs trīskāršo salto. Episkajam stāstam vajag riktīgi sūdīgu trešo daļu.<br />Mutauts ir asiņains, vilki kaujas, vilki kaujas, nāss sajūt misiju, ēsmu. Man ap pleciem gulst kāda stipra, stūraina - kādas es tās mīlu - roka, aukstā smagā ādas jakā. Stiprāka par mani. Man aiz muguras kūp Lieliskā tilti. Miglā tīti delfīnu trotuāri. Es esmu pacients, kam tikko noņemtas saites. Man ir kabatā lapiņa ar rehabilitācijas vingrojumiem. Un te, man zem ādas ir viņš, Limitless idiņš, skaists kā dievs, pilnas kabatas vārdu. Mommy issues. Atkarības. Vientulības. Mans mīļākais ēdiens. Jau tinu roku žņaugā, laižu tevi vēnā, jā, nolādēts, tu esi visi mani mēsli, tu esi viss, kas te zem krevelēm, come to mommy, tu esi mans pulss, manā nedzīvajā, nolādētajā elles izdzimteņa ķermenī, kur nav nekā, tikai pelni un funkcionējoši rētaudi.urn:lj:klab.lv:atom1:cata:306982018-10-12T11:47:002018-10-12T11:47:002018-10-12T08:57:33Z2018-10-12T08:57:33ZIr grūti to iztēloties, neiespējami pat, bet reiz, kad vēl bijām mazi nevarīgi kunkuļi ar niecīgiem, pūkainiem pakaušiem, līdām uz vēdera vai apkrituši siekalojāmies ar pašnorauto zeķi mutē, mūs kāds mīlēja tik pat neprātīgi, kā mēs mīlam savus bērnus. Ka sakožas zobi neizturamā saldmē, kad piespiežam viņus sev klāt, ar savām lielajām, tizlajām, mīlošajām rokām apķeram mazo dibenu tā, ka atskan kunksts. Ka kaut kas iekrīt acī, kad, degunu retos, nekad vēl neapgrieztos matos iebāzuši, skatāmies uz mums abiem spogulī. Kad pieglaužam savu milzīgo vaigu mazam zefīra vēderam un, kamolus rīdami, divsimto reizi čukstam "MANS!".<br />Kāds taču mūs reiz arī tā mīlēja?Limitlessurn:lj:klab.lv:atom1:cata:292952013-07-20T12:31:002013-07-20T12:31:002013-07-21T07:34:10Z2013-07-21T07:34:10ZTas spēku un varēšanu apliecinošais galēji sūdīgais case, kad pēc kniebiena aptver - ja es varēju pist šo, ES VARU PIST JEBKO! Empowering! \m/un tagad tu mīli Lāsmu?urn:lj:klab.lv:atom1:cata:285012011-01-05T23:48:002011-01-05T23:48:002011-01-05T21:48:30Z2011-01-05T21:48:30ZDažreiz es prātoju, ko tāda forša, gudra sieva teiktu savam vecim, kad viņam ap 40-50 (un ap tikpat ir viņai) uznāk traļi vaļi ar jaunu zaķi, kas kniebjas biežāk un miskasti iznest prasa retāk, nekā mājā, kur staipās bērnu konstruktori, zeķes un lecamauklas. Ikdiena apnīk, atbildība nogurdina. OK, to var saprast. Un, kaut arī sekss nav galvenais, tomēr sūdīgi, ja nav vai ir da-tāds. Da i pašapziņa mēdz izkrist kopā ar matiem, karsti zaķi var piepacelt šo un to. Ko teikt tādam vecim? Ne tak par miskasti... ne tak par atbildību, ne par bērniem, kas septiņos miegainam jāvadā pa skolām - viss visiem katru trešo dienu ir noriebies. Neteiks tak neko par sevi, kam bērnu ražošanas procesā viss zaķums noberzies. Ne par kopīgo pagātni, no kuras zobi nomizojušies. Par mīlu? (skaļi pūļa smiekli) Cilvēki maskās teiks: Bezatbildīgi. Maybe. Bet tik cilvēcīgi un reāli. <br /><br />Sapist vīram smadzenes ir biedējoši venkārši (pataustīju, ieraudzīju, nobijos), turklāt es uzskatu - grozi kā gribi - ideāla laulība ir ar 15-20 gadu starpību (tb - jauns, smuks zaķis plus puslīdz nobredis čalis), bet realizēties kaut kas tāds, tīri kalendāra izpratnē, var tad, kad vecim jau kā likums ir pāris bērni ar to "smukāko meiteni klasē". Tomēr, lai kā es ienīstu bābas, sieviete, sieva ar bērnu - viņa jau vienreiz ir no savas dzīves šķīrusies. Ar diviem - divreiz. Ar trim - neizteikšos. Es nekad mātēm to nenodarītu, viņas manās acīs ir vai nu - jā bieži - stulbas, venpusīgas kāzu un bērnu mašīnas, bet neaizsargātas un man viņu žēl, vai nu varones un elki. Bet tas tāds speciālgadījums, cik zinu, sievietes viena otru nevar ciest, un ja vīrs kaut cik jēdzīgs vai sporta pēc - aizvils 5 minūtēs aci nepamirkšķinot. Un to zinot, - domāju..., ko teiktu gudra sieva, bērnu māte savam vecim, vakarā, pie tējas, kad viņa zin un viņš zin...<br /><br />Un tagad tu mīli Lāsmu?<br /><br />Tik stulbi. Tik viegli. Pārāk viegli.<br /><br />Sievietes - viņas ir mātes uz mūžiem, lai tur vai kas. Bet kas ir vecim? Viņš ir asistents, ne viņš tā īsti tos bērnus radījis, ne tā īsti atbildīgs liels vīrs un tēvs izaudzis, kas tas tāds vispār?... Kas viņam tādam.. Domāju... un nezinu. Kas? Nodrāzta, smaga atbildība? Domāju... domāju... nezinu šovakar...<br /><br />Ģimene, it kā tik stipra.. tomēr tik trausla, sastāvā viens vienīgs gaiss. Vējš. Un daudz daudz sadzīves atkritumu.y you do disurn:lj:klab.lv:atom1:cata:282192010-12-26T13:37:002010-12-26T13:37:002011-01-16T18:14:02Z2011-01-16T18:14:02ZLai tik kāds vēl pajoko par asiņojošām meitenēm, ka viņas piktas vai nīgras - man, piem, Riebīgi KUT UN Sāp reizē abām rokām mazie pirksti visā garumā Tajās Dienās, gribētu es gan redzēt, ko kādi par to teiktu. Besī besī besī<br /><br />Psihais organisms, kāpēc tāda daiļrunība katru mēnesi!? WTFone two stepurn:lj:klab.lv:atom1:cata:265582010-07-14T19:40:002010-07-14T19:40:002010-07-14T16:41:03Z2010-07-14T16:41:03ZUn tad tu vinu kaut kur satiec un kads satiek tevi, bet tu jau esi apgredzenots un ar vienu kaju kapaa, un tads ir ari otrs un darit neka nevar, dzivi kartodami aizbuuvejushi sev durvis ciet un seed savaa dziivee droshi un aaraa labak vispar neiet, ja nu uzbruuk miila, kuce, nevietaa, nelaikaa un par veelu jau. Noker vinu aiz astes, smejies, klusee, raudi, draaz, bet vakaraa esi maajaas.note to selfurn:lj:klab.lv:atom1:cata:259192010-05-26T14:23:002010-05-26T14:23:002019-10-20T14:31:47Z2019-10-20T14:31:47ZOk, done. Vai bija jēga, ta gan jau. Iemācījos, kā ir interactot ar kādu, kas ir līdzīgs man visā savā labirintīgajā pretīgumā, nesaprotamībā, jūtīgumā, sadistiskā racionālismā un bez sirdsapziņas. Plus fragmentēts vizuālais baudījums (nu tas vēders man rauj jumtu kā neviens cits).<br />Dažreiz man besī visa šitā putra, kur esam tagad sevi atraduši, un es dažreiz cepos par to, ka viņš pamatā ir auksts kā beigta zivs un tad atkal nereāli brīnos, kad viņš aizdegas kā sausi austrālijas meži, bet es tak dura aizmirstu kādas ir VIŅA pozīcijas šitajā visā. Man vajadzētu atgādināt sev biežāk, kā tas ir dziļai un jūtīgai būtnei atrasties situācijā, no kuras jāmāk ņem tikai karsts sekss adrenalīna mērcē, bet jāglabā tas viss obligātajā klusējošās sniega karalienes folijā. Been there, done that. Nākotnes izredzes - deklarēta nulle, carpe diem, take it or leave it.<br /><br />Viņš kaut ko jūt. Man par to vajadzētu atcerēties biežāk. Pieradusi es esmu pie tiem nekaunīgajiem profesionāļiem, kam pirksti neceļos, kamēr pa telefonu sieva, balsī bizness un vārdi naktī un pajāt, ka man tak, bļe, arī ģimene jāsargā!Vīriešu jūtiņasurn:lj:klab.lv:atom1:cata:250062010-01-20T13:57:002010-01-20T13:57:002019-10-20T15:38:19Z2019-10-20T15:38:19ZKatru reizi bezgalīgi brīnos, kā čaļiem, aukstiem, nerunīgiem un bezjūtīgiem, kā jau īstiem vīriem, uznāk jūtu uzplūdi, kuros viņi atzīstas dažādās vēlmēs un sirdslietās. Viņš runā ar mani pa telefonu, un viņam stāv, viņš ir sailgojies dikti un vēl mazliet, un tik sirsnīgs kā vēl nekad. Un man paliek tik žēl, ka es nesaudzīgi izplēsu viņu no savām domām un izmetu miskastē, lai visiem dzīve vieglāka. Saburzīts un pinkains man viņš tagad jāķeksē no miskastes laukā un jāielīmē atpakaļ kladītē. Lai arī šobrīd stipri vienaldzīgs, vakar un rīt viņš man ir mīļš un dārgs un aizkustinošs pēc velna.<br /><br />Bet vispār - sūdi vagā.??urn:lj:klab.lv:atom1:cata:246052009-12-23T10:45:002009-12-23T10:45:002009-12-23T08:45:45Z2009-12-23T08:45:45ZKāpēc mani mīl?<br />Mani ļoti mīl savējie.<br />Mani ļoti mīl pat visādi svešie.<br />Es kattreiz apjūku un domāju, ar mani spēlē jokus. Bet viņi turpina to joku gadiem. Un pašaizliedzīgi mīl un mīl un mīl. Un apbrīno. Un pieķeras. <br />Un man paniski bail mīlēt un pieķerties pretī, jo JA NU tas tomēr ir joks. Es no viņiem visiem bēgu un mūždien meklēju kādus, kas mani nemīl. Un tad, kad sāk pieķerties arī tie, sabrūk manas pasaules uzbūve, es nesaprotu PAR KO. KĀPĒC. <br />ES NESAPROTU kas man ar to jādara.<br />Manī nekā nav. Es pat nezinu, vai es sevi mīlu. Man sevis ir žēl un es sev dažreiz tīri labi patīku. Bet īpašs manī/ nav/ nekas.Kajfsurn:lj:klab.lv:atom1:cata:229442009-11-12T01:10:002009-11-12T01:10:002009-11-11T23:14:55Z2009-11-11T23:14:55ZŠodien piedegustējos vīnus un mājupceļā uzsita kāri pēc dūma, šāvakara vīns un cigarete svaigā gaisā uzrāva mani septītajās debesīs. Varu derēt kvartāla radiusā par mani peldoši-kaifojošāks nebij neviens, ja nu vienīgi kāds svaigs heroīniķis. Tas bij tik brīnišķi un tik smeldzīgi reizē, jo man bija pilnas kabatas, rokas un mati ar excess laimi, ko dalīt pa labi pa kreizi, bet nebija ar ko. Un tas sanāk skumji UN izdevīgi vienlaikus. Tāpēc, mīļā dienasgrāmata, še ņemi.<br /><br />Dzert ir slikti, smēķēšana nogalina un naksnīgās ielās var atrauties pa muti un cik daudz vispār ir tādu, kam sametas siltas kājas un virpoļojoša galva no pāris glāzēm garda vīna un viena smēķa?<br /><br />Bet<br />Cik<br />Labi<br />BijVaboleurn:lj:klab.lv:atom1:cata:224642009-11-06T16:01:002009-11-06T16:01:002009-11-06T14:04:37Z2009-11-06T14:04:37ZSodien pie mana kafijas galda, milakaja kafejniicaa, milako kafiju dzerot, atnaca liela vabole. gaja pa galdu. ap galdu. es pakeru dzerienus un parmetos pie blakus galda un atceroties to, man gribas churaat, pirmkart tapec ka man vienkarshi gribas churat sobrid, bet es par to neatceros, kamer mani neparbiedee vabole vai atminjas par to. Es sutiju telepatiskus signalus viesmiilim, kursh tos UZTVERa, teica, "Sapratu" pakera oranzhu salveti un nokera vaboli. Man pargaja estgriba.pornourn:lj:klab.lv:atom1:cata:222632009-10-09T13:37:002009-10-09T13:37:002009-10-09T10:46:08Z2009-10-09T10:46:08Zskatos aiz loga ar bobcatiem un zemes dauziitaajiem rosaas celtnieki. <br /><br />Vinam ir dzeltena kivere, kaut kad pasen laikam uzsista acs, pa vasaru nosaulota seja un no kiveres reegojas apcirpts pakausis. un es vinu totali gribu. tas ir ko ar cilvekiem izdara porno. I mean - KAMON!ieņemu domātāja pozuurn:lj:klab.lv:atom1:cata:216452009-09-22T00:46:002009-09-22T00:46:002009-09-21T21:48:43Z2009-09-21T21:48:43ZYour purpose in life is to build your vision.<br /><br />You are practical and responsible. You work hard, knowing that there are no shortcuts in life.<br />You work for a better life for yourself and those you love, but you are not an idealist.<br />Trustworthy and honest, you also demonstrate great courage. People can count on you.<br /><br /><br />yada yada yada...<br /><br /><br />In love, you are a loyal and committed partner. You are the ideal spouse.<br /><br /><a href="http://www.blogthings.com/whatisyourlifepathnumberquiz/">http://www.blogthings.com/whatisyourlif<wbr />epathnumberquiz/</a><br /><br />ueah right, jo vairāk lasu savus šausmīgos cibinājumus, jo histēriski-smieklīgāks kļūst apgalvojums.Laydownndieurn:lj:klab.lv:atom1:cata:210652009-09-02T13:05:002009-09-02T13:05:002009-09-02T10:12:41Z2009-09-02T10:12:41ZBrīžos, kad ārpuse un iekšpuse man saka: "saudzē sevi!", es sevi nīstu visvairāk. Es gribu sevi pārdot verdzībā. Es gribu sevi nojāt, izļurkāt, salauzt un nomest nomiršanai. Es saku - kapā paspēšu. Jēzus nolaiž acis un ir skumjš par mani, un es saku - Jēzu, ej dirst. <br /><br />Kad mani žēlo, es sevi ienīstu. Kad mani slavē, man ir bail. Kad mani apskauj, man ir dusmas.<br /><br />Es vēl neesmu ellē, jo es esmu dzīva un peldos Dieva mīlestībā. Bet kad es nomiršu, man ļoti žel, bet es nonākšu ellē. <br /><br />Nezinu no kurienes manī tāda absolūtā nulle. Varbūt šodien. Varbūt mūžam. Nulle atbildes nedod, nezinu neko.troubleurn:lj:klab.lv:atom1:cata:201312009-06-03T12:13:002009-06-03T12:13:002009-06-03T09:14:02Z2009-06-03T09:14:02Zman liekas vinam nav juutu. varbut ir. bet es neka par to nezinu.<br />man nav pargajis rugtums no pedejas reizes, kad uz mani ne taa paskatiijaas :)<br />es gribu vinu nolikt tur atpakalj tur uz vienaldziibas skalas, kur vins bija saakumaa<br />un man zhel izpostit to kas ir no vienas puses<br />no otras puses - bljaaa kaa sirds saap, nevaru shito izturet. <br />to ir stulbi meginat izrunat vai jautat, bet no nezinjas man ir slikti.<br />gribu aizbegthaltūra un darbofīlijaurn:lj:klab.lv:atom1:cata:197592009-06-02T17:21:002009-06-02T17:21:002009-06-03T09:32:12Z2009-06-03T09:32:12Zviņš sācis acīmredzami haltūrēt.<br />weeeh.. darbaholisms un taa auglji bija viens no musu magijas ingredientiem, sodien man nolaizhas viss kas var nolaisties<br /><br />ja es vinju necienu, tad es vinju negribu.galvā eļļa ūdens cukurs sālsurn:lj:klab.lv:atom1:cata:195582009-06-02T11:53:002009-06-02T11:53:002009-09-02T09:12:31Z2009-09-02T09:12:31ZHello, beidzot iestājies totāls jūtu sajukums. man apnika vina detached neizprotamaa kluseeshana, es eju staigaties un just citur. ..maajaa... Maajaa mani joprojam kaitina disrespect pret manaam divaam atkariibaam: darbu un miegu. Bet ne stradat ne gulet man isti citur nav kur. ...darbaa... Varetu darbaa, protams, bet tur ir tas tur, kas dziivo citaa realitaatee un lauzh man sirdij rokas aaraa.<br />Piektdien mani sagaida emocionaalaa trauma, ar kuru pietiks atkal gadiem diviem. Un tas mani jau sheit uz vietas un tagad pataisa nervozu un kashkiigu.<br />Nereāls bardaks galvā, tāpēc trakoju kaa aizdedzināts velns, reageju neadekvati un bēgu no sarunām.tā gadāsurn:lj:klab.lv:atom1:cata:193352009-05-29T17:10:002009-05-29T17:10:002009-05-29T14:24:01Z2009-05-29T14:24:01Ztu vari būt mega chefs un gatavot jumtu raujošu ēst, tu vari būt neaprakstāmi skaista.. un dažreiz brīnum jauka un saprotoša (droši vien), dzemdēt viņam dēlu.. un tā tālāk.., tas nedod neko, kad viņš izdomā gulēt ar citu.<br />Ne tāpēc ka kaut kas ne tā, nezinu, mazums, ...viņam vienkārši patīk daudzi cilvēki. nu un gulēt ar dažiem no tiem. Ar tādiem, kas ne sūda nemāk gatavot, tādiem, kas nav diezko skaisti, tādiem, kas nedzemdēs viņam neko un negaida viņu nekur un dzīvo pirmatnējā haosā...<br />Un labākais, I MEAN IT, labākais, ko tu ar to vari izdarī ir NEZINāt par to.<br />I MEAN IT. I've seen it happening.<br /><br />tas ir šausmīgi, bet tā tiešam ir. Nav tādas nozīmes, kā mēs esam iztēlojušies un kā mums māca. Viss var kļūt sāpīgs un šausmīgs jau rīt, un tavas blondās cirtas vai karstais plovs vai maigās rokas..vai pakaļa, vai bērns to nevarēs ietekmēt. Bet tāpēc tas nav mazāk svarīgs. Bet mēs pārāk gribam, lai viena lieta ietekmē citas- bet tas tā nestrādā/<br /><br />tā gadās.Blūzsurn:lj:klab.lv:atom1:cata:187652009-05-27T01:37:002009-05-27T01:37:002009-05-26T22:45:42Z2009-05-26T22:45:42Ztikko atklaaju, ka vajag laut sev paskumt, kad ir vajadziba. Vienkarshi apsesties un 5 min 10 min LAUT sev paskumt. Paskumt par vakardienas bezjedzigo sarunu, paskumt par sodienas bezjedzigo klusumu, paskumt par obidaam un netaisniibaam, paskumt un laut sev pabaidities no tik sen gaiditas tikshanaas pec 2 nedeljam, kas bus noteikti apmeram satricinoshakais, kas ar mani pedeja gada laiaka noticis, paskumt par klusumu, kas pekshni iestaajaas jo es gribeju iet gulet un izsledzu visu aaraa.<br /><br />Es visu dienu katru dienu turos, turos turos. Es aizliedzu sev skumt par musu stulbajam sarunam, jo es negribu nevienu apgrutinat ar savam skumjam un negribu lai kads redz, ka man tas kaut ko nozime un vel trakak - nesaprot manu skumshanu, es aizliedzu sev skumt par obidaam, jo obida gan jau taa nebij domata, es aizliedzu sev baidities, jo visam tachu janotiek ideali un es esmu mazs drosmigs cinitaajs, un aizliedzu sev skumt par klusumu, jo man itkaa butu jaiet ar steigu guleet, tas it ka butu tachu baigi pareizi. Un ta es aizliedzu aizliedzu aizliedzu, sirds applust un neelpo. Man nav neviena kam to teikt, kas visu zin (c) un tik gruti ir dzivot ar tadu smagu smagu sirdi.<br /><br />es pasedeju, paskumu, un viss vairs neizskataas tik slikti. varbut, bet tikai varbut, es sonakt mazliet paraudashu. un mazliet skumji, ka neviens visaa pasaulee nezinaas, kaapeec.zilpeleeksurn:lj:klab.lv:atom1:cata:180252009-05-23T18:39:002009-05-23T18:39:002009-05-23T15:51:51Z2009-05-23T15:51:51Zsodien man diena, kad negribas neko labu. GRIbas SLIKtu. Viss pieriebies, telefonu aizmetu aiz divana, turpat butu vieta datoram, skaipam, epastam. Bljaujosham kakim. Es uzliku vispatikamako muziku, kas man ir, no patikamas muzikas sodien man gribas sliktu vel vairak. Majas nav neka tada ko es gribetu est, ir tikai kaut kada man nepiederosha vodka un tas tur kantainajaa pudelee. man ir auksta kafija, man sap viena potite un kaut kadas veel vietas, jo es braucu uz pagiram ar velosipedu. man nav pepša man nav sulas. cukurs. peleka gaisma apeed pusi istabas.<br />Fantastiska dziesma skan, un man gribas sliktu. Uz tadu vot fantastisko dziesmu fona es sodien esmu orks, esmu trollis. Un dazhreiz man liekas, ka es attopos nepazistamaa vietaa, kaut ari esmu maajaas.<br />Tados brizhos gribas pilnigi vienalga kadu cilveku, kam nav speka, un parverst manu slikta gribeshanu deriigaa speekaa un atdot to kadam citam. Pilnigi idiotisks, daasns noskanojums. es gribu sevi izjaukt daljaas un atdot kadam. visu parejo man gribas sliktuSviestsurn:lj:klab.lv:atom1:cata:172252009-05-17T02:19:002009-05-17T02:19:002009-05-16T23:21:23Z2009-05-16T23:21:23ZPārgāja pēc divām glāzēm vīna.<br /><br />Vai varētu tā būt, ka pēc divām glāzēm vīna es mīlu tikai sevi.. jā. Tā ir gan. Pārējā laikā visus izņemot sevi! :Ddaudzsirdībaurn:lj:klab.lv:atom1:cata:170082009-05-16T17:48:002009-05-16T17:48:002009-05-16T14:51:04Z2009-05-16T14:51:04Zit ka pietrūkst viņa, varbūt tāpēc, ka visu nedēļu pietrūka, jo parasti jau sestdienās man vienalga. Pateikšu šo skaļi - un pāries. Pāries tak.Taurenis maukaurn:lj:klab.lv:atom1:cata:160282009-01-07T14:29:002009-01-07T14:29:002019-10-20T09:04:21Z2019-10-20T09:04:21Zes atceros sevi nolaižamies uz zemes, zem zemes, ellē ratā, brīnīšķīgā un sasodīti dargā viesnīcā, ar akcentu, ar televizoru, vienu, agraa riitaa, baalu, kluseejoshu un izbiedetu, uz gultas malas un spogulii, kad pa durviim pati sev par izbrīnu iegrabinaajaas uzkopeeja, vardu sakot, scenaarijaa, kas no arpuses ir nozhelojams, skumjsh, leets un nicinaams, bet iekshaa manii tajaa dienaa sabruka viss, manī bruka jūgendstila kvartāli, manī šķīda porcelāna sunīši un tirkšķēja zīda rītakleitas, zem brūkošu istabu un kambaru svara kraukšķēja osiņas un pērļu maliņas un dārdēja pret lakotām bufetēm rūpīgi ierāmētas eļļas gleznas ar mierīgiem mežiem, smaidīgām jaunavām un baložiem un pujenēm. Asinjaino sviitru, ko atstaaja mana fakin sabradaataa sirds no sveshajaam, baalajaam viesniicas durviim liidz kaadai no miljons lidmashiinaam jau toriit pat aizskaloja slapjaa kustiigaa migla un sabradaaja sausos putekljos miljoni gaajeeju, koferu ritenju, griidu mazgaajamo mashiinu. Ja vertiba bija sirdii, tad taa izpleeneeja sveshaa vietaa, sveshaa gaisaa, atstaajot man sveshu mani. Es it kaa atgriezos un dziivoju, bet varbut tas ir kaa filmaa, kuras beigaas es konstateeshu, ka manis nemaz nav.<br /><br />Un to nezin neviens, un to kopēja un dzēsa gadījumi pēc tam, tas ir kaut kas tik mans, tik miris, tik mirushaa manii, ka varbut pat - tas nekad nav bijis. Kaa drudzha murgu es to izmazgaaju, izžāvēju, izgludināju, izpurinaaju un salociiju apaļstūrainā baķēnā, izgāju savā neesošajā dārzā, mīkstā melnā zemē izraku apaļstūrainu bedrīti, ieguldīju to tur, apraku un pa virsu iestādīju samtenes. Šad un tad atceros to vietu un drusku paraudu.<br /><br /><br /><br />...viesnīca. Tāda divdomīga, tāda pagaidu vieta, tik pagaidu, ka arī viesnīcas varbūt nemaz nav. Es tik briesmīgi mīlu viesnīcas. Nu kāpēc es vienmēr mīlu līdz asarām kaut ko, kas vispār neeksistē.memories, they mar my mindurn:lj:klab.lv:atom1:cata:154562008-06-25T02:57:002008-06-25T02:57:002008-06-24T23:57:40Z2008-06-24T23:57:40Zi am so under your spell, i will<br />just sit here and look at the mountain and the continent that does not yet fit in my head<br />deep inside and all through me you are somehow so in what i feel and think and where i was and where i will be, that if one would look down from above at the print, pattern, at the patch of my life - your presence could be seen there<br />and me being a pixel at a time in this, i do what i do now - i awe at the continent-size importance and magic of it