5. Janvāris 2011

• un tagad tu mīli Lāsmu?
• 5.1.11 23:48
• Dažreiz es prātoju, ko tāda forša, gudra sieva teiktu savam vecim, kad viņam ap 40-50 (un ap tikpat ir viņai) uznāk traļi vaļi ar jaunu zaķi, kas kniebjas biežāk un miskasti iznest prasa retāk, nekā mājā, kur staipās bērnu konstruktori, zeķes un lecamauklas. Ikdiena apnīk, atbildība nogurdina. OK, to var saprast. Un, kaut arī sekss nav galvenais, tomēr sūdīgi, ja nav vai ir da-tāds. Da i pašapziņa mēdz izkrist kopā ar matiem, karsti zaķi var piepacelt šo un to. Ko teikt tādam vecim? Ne tak par miskasti... ne tak par atbildību, ne par bērniem, kas septiņos miegainam jāvadā pa skolām - viss visiem katru trešo dienu ir noriebies. Neteiks tak neko par sevi, kam bērnu ražošanas procesā viss zaķums noberzies. Ne par kopīgo pagātni, no kuras zobi nomizojušies. Par mīlu? (skaļi pūļa smiekli) Cilvēki maskās teiks: Bezatbildīgi. Maybe. Bet tik cilvēcīgi un reāli.
  
  Sapist vīram smadzenes ir biedējoši venkārši (pataustīju, ieraudzīju, nobijos), turklāt es uzskatu - grozi kā gribi - ideāla laulība ir ar 15-20 gadu starpību (tb - jauns, smuks zaķis plus puslīdz nobredis čalis), bet realizēties kaut kas tāds, tīri kalendāra izpratnē, var tad, kad vecim jau kā likums ir pāris bērni ar to "smukāko meiteni klasē". Tomēr, lai kā es ienīstu bābas, sieviete, sieva ar bērnu - viņa jau vienreiz ir no savas dzīves šķīrusies. Ar diviem - divreiz. Ar trim - neizteikšos. Es nekad mātēm to nenodarītu, viņas manās acīs ir vai nu - jā bieži - stulbas, venpusīgas kāzu un bērnu mašīnas, bet neaizsargātas un man viņu žēl, vai nu varones un elki. Bet tas tāds speciālgadījums, cik zinu, sievietes viena otru nevar ciest, un ja vīrs kaut cik jēdzīgs vai sporta pēc - aizvils 5 minūtēs aci nepamirkšķinot. Un to zinot, - domāju..., ko teiktu gudra sieva, bērnu māte savam vecim, vakarā, pie tējas, kad viņa zin un viņš zin...
  
  Un tagad tu mīli Lāsmu?
  
  Tik stulbi. Tik viegli. Pārāk viegli.
  
  Sievietes - viņas ir mātes uz mūžiem, lai tur vai kas. Bet kas ir vecim? Viņš ir asistents, ne viņš tā īsti tos bērnus radījis, ne tā īsti atbildīgs liels vīrs un tēvs izaudzis, kas tas tāds vispār?... Kas viņam tādam.. Domāju... un nezinu. Kas? Nodrāzta, smaga atbildība? Domāju... domāju... nezinu šovakar...
  
  Ģimene, it kā tik stipra.. tomēr tik trausla, sastāvā viens vienīgs gaiss. Vējš. Un daudz daudz sadzīves atkritumu.
• 0 rakstair doma