20. Janvāris 2010

• Vīriešu jūtiņas
• 20.1.10 13:57
• Katru reizi bezgalīgi brīnos, kā čaļiem, aukstiem, nerunīgiem un bezjūtīgiem, kā jau īstiem vīriem, uznāk jūtu uzplūdi, kuros viņi atzīstas dažādās vēlmēs un sirdslietās. Viņš runā ar mani pa telefonu, un viņam stāv, viņš ir sailgojies dikti un vēl mazliet, un tik sirsnīgs kā vēl nekad. Un man paliek tik žēl, ka es nesaudzīgi izplēsu viņu no savām domām un izmetu miskastē, lai visiem dzīve vieglāka. Saburzīts un pinkains man viņš tagad jāķeksē no miskastes laukā un jāielīmē atpakaļ kladītē. Lai arī šobrīd stipri vienaldzīgs, vakar un rīt viņš man ir mīļš un dārgs un aizkustinošs pēc velna.
  
  Bet vispār - sūdi vagā.
• 0 rakstair doma