|
|
|
Jūlijs 1., 2013
13:06 - tas drošvien normāli
Ir pagājis laiks un tu atkal pamani, ka viņas nav līdzās.
Un tad tu pārdomā savus lēmums un uznāk skumjas. Tu ļaujies. Tā līdz asarām.
Tu pavadi četras nakts stundas, pārlasot vecos epastus. No pāris rindiņām ar atsauci uz dzīvnieciski jutekliskām situācijām (un tu gribi viņu tā kā nekad) līdz lapām gariem traktātiem pārmaiņus pilniem ar dusmām un mīlestību (un tad tu atceries, cik tas viss bija.. nepanesami, reizēm).
Joprojām pietrūkst. Bet tu nemaini to.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |