carrina

hmm...
tā dīvaini pēdējās dienas...
nomira bērnības draudzne, un kaut kā tā smagi ap sirdi visu pēdējo laiku...
kaut arī nebijām tuvas...
žēl, k tikai tagad atcerējos cik bezdievīgi labi bija tie laiki, kad kopā kaimiņienes cāļus un pīlēnus uz kūtsaugšām stiepām, viņas ābolus zagām utt....
atceros, kad pādējo reizi viņu redzēju svas bijušās skolas žetonu vakarā, viņa nežēlīgi smājās, un tad es vļ nodomāju "ko ņirdz.."
un tgada, viņas vairs nav...
tā vienkārsī te viņa bija, te viņas vairs nav...
un tad mēs vēl bērnībā zīlējām uz kārtīm...
aizvien šmaucāmies...
un tie daudzie štābiņi ko taisījām...
jaa...
tie bija fucking labi laiki, laikam labākais laiks...
kaut kā smagi tomēr ap sirdi...
viņa bija jaunāka par mani, varbūt tāpēc, vai varbūt tāpēc, ka viņas nāve bija nežēlīga...( viņa nodega )
a varbūt tāpēc, ka nomira daļa no manas bērnības atmiņām..?????