carrina

dzīvē nekas nav tā kā gribās, vai kā liekās...
cilvēki sevi visu laiku māna, melo sev un citiem...
nekas nav tā kā tas izsktās, vai kā gribētos...
nekas nav īsts...
draudzība ir abpusēji izdevīgas attiecības, kurās viens vai otrs, vai abi, tiek izmanoti...
draudzība nemēdz būt īsta, jo aizvien draugi ir tie cilvēki kuri noteiktā dzīves posmā ir aktuāli...
tad sākas, katram sva dzīve un tad atkal ir jauni draugi...
tas nav īsts...
mīlestība...???
ko gan tas varētu nozīmē...???
tā ir ilūzija, par to, ka kādam cilvēkam varētu būt sarīgi tas, kas ar tevi no9tiek, bet tā nav...
citēju Veidenbaumu: "katrs pats sev tuvākais,/ vēders Dievs visaugstākais..."
nekas nav īsts...
visu savu dzīvi cilvēks dzīvo kā vavere ritenī...
kaut kur skrien, skrien, skrien...
kaut ko spriež, izdara secinājumus, izveido kaut kādu nostājo noteiktos jautājumos, izveido savus uzskatus par, kas ir labs un kas nē...
vienmēr uzskata, ka viņam ir 100% taisnība...
rvienmēr cenšas izlikties par labāko un gudrāko, kaut gan tā nav...
neviens nav labāks vai gudrāks...
neviens nav skaitāsks, vai neskaistāks...
neviena dziesma nav labāka, vai sliktāka...
ir tikai kara paša ego apmierināšana...
katra paša vēlme izskatīties pārākam, jo liekas, ka nu nu pat ir...
bet tā nav...
mēs visi esam vienādi dzīves un likteņa priekšā...
mēs visi mirstam...
visiem kaut reizi ir bijusi gripa, caureja, veibakas, un iesnas...
visi kaut reizi noskatās pornogrāfisku filmu, un kaut vienu ziepju operas sēriju...
visi kaut reizi nonāk neveiklā situācijā...
visiem snāk nopirsties publiskā vietā, piedzerties, nosiekaloties, un viesiem gadās aizrīties...
visi iet uz tualeti...
visis vienādi čurā utt...
neviens nav pārāks...
naks nav īsts...
never ever...