| melnās dienas |
[Dec. 5th, 2009|04:45 am] |
Sveiks!
Kā klājas, ko dari ?
Melnās dienas vajadzētu atmest pavisam. Paņem un izmet visas tās nederīgās dienas ārā. Nav tādu daudz, bet gadās.
Un šodien pat laiks nedaudz vilkās.
Jā, tu man teici, ka ir nakts, bet es sakot diena. Un man tā patīk.
Reizēm ir tā, ka, lai kā arī cilvēks vēlētos kādu konkrētu dzīves posmu vai procesu izdzīvot pēc tīrākās sirds labpatikas un karstākās vēlēšanās, padarot šo laika posmu par neaizmirstamāko savā mūžā, tas tā tomēr nenotiek.
Savukārt citos gadījumos (mēs) krāsojam sienu un to daram rūpīgi. Cenšamies, (mums) ir interesanti un (mēs) izbaudam procesu, darbadienu, un sanāk tā, ka sienas krāsojums izskatās pēc nekā, ir ļoti garām un to zinām. Vakarā ejam gulēt ar prieku un diena ir izdevusies, jo bija interesanti.
Reizēm var mainīt pasauli, lai manta kļūtu skaista. Citā reizē, savukārt, vajag skaistu mantu, lai pasaulu būtu (mums) laba.
Vismaz šāds ir veids kādā šī zeme rādās man.
Nesen sapratu, ka katram cilvēkam ir sava mīļākā spēle un šai spēlei nav nepiemērota laika vai vietas.
Kas notiek, kad mēs sastopam cilvēku, kurš spēlē šo pašu spēli un vai tāds cilvēks vispār ir ?
Labi, cibuci, bija jauki parunāt, nu man jāskrien.
Lūko, lai baloni neizlaiž gaisu un veseļojies,
Atā ! |
|
|