Kas tavu pirmdienu padara par piektdienu ? |
[Dec. 7th, 2009|08:01 am] |
Čau ! Kas traks pēdējā laikā sadarīts, Cibuci ? Kā nogale ? Forši, ka daudz.. Darīt darbus ir labi. Pēc tam var labi atpūsties. Man tā neko. Skatos filmas un esmu sagaidījis jauno nedēļu, nez kāda tā izvērtīsies. Mhm, reizēm dzīve izspēlē dīvainus jokus. Tas laikam nozīmē to, ka nedrīkst zaudēt humora izjūtu. Lai arī kas mums uzsistu uz pleca. Jāsakrāmē neizlasītās grāmatas vienā plauktā. Tās, kuras izlasīšu, pārlikšu uz izlasīto grāmatu plauktu. Beidzot būs kārtība, bet ko lai liek tukšajā plauktā ? Šonakt uzzināju, ka sīkumiem tomēr ir nozīme. Nav tā, ka to nezināju, bet atklāju, ka tas tiešām ko maina. Zin kā, mazie mirkļi. Ā un reizēm cilvēks dzīvo savu dzīvi lēnām, bet pārliecinoši virzoties caur nospraustiem atskaites punktiem, kur izejot cauri vienam posmam, nākamo sasniegt ir aizvien vieglāk. Kā katrā nākamajā stāvā ieliekot grīdu, par kuru zemāk nenokrist. Bet vai tiekot līdz jumtam, mēs pietiekami labi redzēsim kas notiek pasaulē ? Varbūt tomēr māju vajadzēja celt mazliet citā vietā. Lai gan tā notiek reti. Un kā ar tevi, Ciba ? Jeb arī īsti neuzķēri domu ? Jā, laikam vajadzētu sākt piekopt skaidrāku valodu. Un šodien mācīšos ko jaunu. Novēli man veiksmi ! To tad arī tev novēlu, nezaudēt humora izjūtu. Atā ! |
|
|
melnās dienas |
[Dec. 5th, 2009|04:45 am] |
Sveiks! Kā klājas, ko dari ? Melnās dienas vajadzētu atmest pavisam. Paņem un izmet visas tās nederīgās dienas ārā. Nav tādu daudz, bet gadās. Un šodien pat laiks nedaudz vilkās. Jā, tu man teici, ka ir nakts, bet es sakot diena. Un man tā patīk. Reizēm ir tā, ka, lai kā arī cilvēks vēlētos kādu konkrētu dzīves posmu vai procesu izdzīvot pēc tīrākās sirds labpatikas un karstākās vēlēšanās, padarot šo laika posmu par neaizmirstamāko savā mūžā, tas tā tomēr nenotiek. Savukārt citos gadījumos (mēs) krāsojam sienu un to daram rūpīgi. Cenšamies, (mums) ir interesanti un (mēs) izbaudam procesu, darbadienu, un sanāk tā, ka sienas krāsojums izskatās pēc nekā, ir ļoti garām un to zinām. Vakarā ejam gulēt ar prieku un diena ir izdevusies, jo bija interesanti. Reizēm var mainīt pasauli, lai manta kļūtu skaista. Citā reizē, savukārt, vajag skaistu mantu, lai pasaulu būtu (mums) laba. Vismaz šāds ir veids kādā šī zeme rādās man. Nesen sapratu, ka katram cilvēkam ir sava mīļākā spēle un šai spēlei nav nepiemērota laika vai vietas. Kas notiek, kad mēs sastopam cilvēku, kurš spēlē šo pašu spēli un vai tāds cilvēks vispār ir ? Labi, cibuci, bija jauki parunāt, nu man jāskrien. Lūko, lai baloni neizlaiž gaisu un veseļojies, Atā ! |
|
|
Pirstala - lauska, drumsla (s) |
[Dec. 1st, 2009|03:06 am] |
Čau Ciba ! Kā klājas ? Kas jauns ? Nāc ārā dauzīties. Jūtos te es tāds jauns un svaigs. Man ārkārtīgi labpatīk iegūt jaunus draugus un paziņas. Jūtu, ka nupat tādi mēs viens otram varētu atklāties, Cibuci. Nevaru vien sagaidīt garos vakarus šajpus zilajam ezeram. Varu tev droši apgalvot, ka spēlēsim mēs daudz un dažādas prāta spēles, jo tās ir manas mīļākās. Ceru, ka arī tev varēšu kādu iemācīt. Gaidot vakara pasaciņu un mūsu nākamo tikšanās reizi vēlu tev ___ .
Mūžīgi tavs, ___ . |
|
|