le bouquet tout fait (1957)

Sun, 27 Sep 2009 17:31:16 GMT

ja dzīvi varētu tikpat viegli rediģēt un manipulēt kā interneta dienasgrāmatas ierakstos, cilvēks būtu sevis izklātne bez telpiskā dziļuma, pastāvošs ārpus konteksta un laika.

toskāna

Sun, 12 Apr 2009 23:17:14 GMT

Tue, 10 Mar 2009 00:11:47 GMT

everywhere i go love follows me
i guess it's because i love loving love

Sun, 09 Nov 2008 18:29:15 GMT

diezgan apmierināts un domās ar vektoru uz dāniju.
ja vēl tikai loterijā laimētu true love, būtu pavisam gūt.

Wed, 15 Oct 2008 14:51:19 GMT

laika joslu šķērsošanas (un laikam arī eksistenciālo rudens nokrēslu) dēļ sešos pēcpusdienā nāk miegs un saber acīs pūdercukuru. mammas ābolu ievārījums ar kanēļa standziņām, niedru cukuru un lielo karoti gaida tējas rītos puspiecos trijatā ar tumsu aiz loga un paša smiekliem.

Sat, 20 Sep 2008 23:03:56 GMT

laimei pietiek ar māju izjūtu.
skaramu, tveramu un reljefainu, lai glāsts sajūt otra ādu un zem tās pulsējošo asini, lai pieskāriens rada atšķirību un kutina pat bez iemesla.

don't stop now, we've got the whole road to berlin.

Sat, 13 Oct 2007 20:42:23 GMT

Vēlos uzņemt sevī svaigu meža gaisu un konservētu simfoniskās mūzikas koncertzāļu rudens vakaru smaržu. Pielipināt sevi skuju pēdām, iekust lapu simtos un kļūt par daļu augsnes, augsnes daļu, briežu gaļu.

Viegls Erva-mate* reibums ar kokosriekstu eļļu pirkstgalos,
no iekšiņas uz āriņu smaidu un aizveru sevi pilsētas troksnim.

Vistiešākā definīcija

Wed, 15 Aug 2007 23:39:11 GMT

My yellow in this case is not so mellow
In fact,
I'm trying to say it's frigthened like me
And all these emotions of mine keep holding me from,
eh,
Giving my life to a rainbow like You

Tik viegli izstāstīt sajūtu krāsas spēj tikai viņš. Mēs visi peldam Visuma spektrā, katrs savā emociju virpulī. Kad saduramies, rodas blakustoņi, pussakusušas krāsu pārejas, spītīgi spektra laukumi, kas nepakļaujas apkārtnē notiekošajam un veido savu mazo Visumu, kurā krāsas viena otru ietekmē vēl neparastāk nekā tur, Lielajā Visumā.

Sun, 12 Aug 2007 16:01:34 GMT

Tagad iedomājos, ka nemaz nebūtu tik morāli grūti kļūt par kolektīvo kaķi, izvēloties no mīļotājiem vienu svarīgāko, kuram ierodoties pamest it visus pārējos un veltīt neatslābstošu uzmanību. Un pēc tam atkal atgriezties ikdienā ar 5 mīļotājiem, glaudītājiem un bļodiņas piepildītājiem.

Savus secinājumus izdarīt aicina apziņa, ka cilvēki, kurus uzskatīju par tuviem draugiem, ir tikpat vienaldzīgi kā kaķi, nespējīgi pieķerties un pieraduši plūst līdzi laika un apstākļu maiņām. Nekādas noteiktības, konkrētu vēlmju un pieturēšanās pie stabilām vērtībām.

Tā, lūk.
Straume sazarojas, aiznesot mūs dažādos virzienos, un pagriežas uz dienvidiem.
Dzīvojam tālāk.

Saturday

Thu, 07 Jun 2007 18:40:09 GMT

A glass of wine per day keeps the sadness away

Sintēze

Fri, 11 May 2007 18:22:24 GMT

Richard Buckner un Uno Daņiļevskis

Esmu iemīlējusies sajūtā, kas rodas, ar acu glāstiem apskatot viena gleznas, reizē dzirdot otra mūzikas valdzinājumu austiņā.
Sintēze un parafrāze. Intonācija bez antitēzes.
Harmonija!

Par vakardienu

Sun, 06 May 2007 20:40:57 GMT

Skrituļi, salūti, saulrīti un skūpsti.

Zivot je chudo, tiger!

Meklējumi un atradumi. Sajūtās!

Mon, 30 Apr 2007 21:07:22 GMT

Imants Ziedonis
***

Kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. Es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
Nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. Es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
Nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem - tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

1983

Uztvere drīkst būt absolūti plašs jēdziens.
Uztver, satver un notver mirkli. Bez preparācijas, sekcijas hloroforma smakas un noglabāšanas aiz deviņām domu atslēgām.

Dejot! tumsā

Thu, 12 Apr 2007 22:39:37 GMT

I've seen it all.
I've seen the trees.
I've seen the willow leaves dancing in the breeze.

What else was a sigh
and what ails the state?

I've seen the dark
I've seen the brightness in one little spark
I've seen what I choose and I've seen what I need
And that is enough
To want more would be greed

Ir tik vitāli nepieciešami to visu neskaitāmi skaisto saredzēt ar pirkstu galiem, lai izkūpētu kā migla jūlija suallēktā bez dūmiem, smoga un smagām nopūtām. Un vajag brīnumu, mērķi un plauktiņu, pēc kura tiekties, vajag pāraugt sevi tūkstoš reižu, lai patiesi redzētu progresu. Tieši tāpat, kā vajag nokrist, lai iemācītos piecelties un pasniegt roku otram, kas pakritis.

Budisms ir manas Pasaules reliģijas tulkojums saskarsmes valodā.

Tue, 21 Nov 2006 22:05:49 GMT

mēs visi šeit kaut ko meklējam, vai ne?
dejavu, pašapziņu vai mierinājumu, visviens vienu un to pašu.

es savu esmu atstājusi. lai būtu vieglāk, lai nevajadzētu baidīties par pazaudēšanu, vienkārši atteicos no atbalsta laukumiem, soda līnijām un neticami zaļiem vārtstabiem. lai mazāk kur ieskriet, lai mazāk, par ko domāt.

viegli?
vieglāk.

absolūts decentrisms

Mon, 26 Dec 2005 14:22:53 GMT

jau sen sapņoju par iespēju aizbēgt no jums visiem.

violetās novembra naktīs izgāju pastaigāties, lai stundām klejotu pa sen pazīstamām, mierpilnām ieliņām. apstājos krustojumos, kur luksoforu nav un nebūs, aizvēru acis un skatījos augšup. vai spējat iedomāties, cik daudz saskatāms, kad esi aizvēris acis? protams, sākumā šķiet, ka redzams nav it nekas, bet vēlāk.. paveras pasaule tādā smaržā, kādu nekad aizņemta, satracināta un pavirša neievērotu. man grūti jums to atklāt, baidos, ka nesapratīsiet. redziet, ne visiem koku zari vējā, mēness logos un laternas atgādina vietu, kur rudens lapu kuģi miglas vālus griež kā okeāna ūdeņus un nemīlīgie vēji asi ietirecas sejās, uz aizvērtu skropstu mirkļiem aizsitot elpu. katru dienu satieku vēju, bet tikai naktīs varu sajust, kā tas dzied par bērziem Latgales birztalās, blokmāju apķēpātiem, asi nocirstiem stūriem, rudens lapu čukstiem, kad tās uz mirkli piespiežas vēja dvēselei, it kā lūgdamās pēc miera, atpakaļceļa uz koku zariem, mīkstiem vārdiem un uzticamiem stumbriem. vējš zin visu, katra mūsu pasaku, tās negaidītos pavērsienus. vējā saskaitītas un virtenēs savērtas asaras gaida dienu, kad cilvēks apstāties, lai uzklausītu un ieklausītos.

rudens naktīs uz ziemu agri iestājas tumsa, bet tā zum pavisam citādāk nekā vasaras pustumsā aiz atvērta loga.
neprasiet man vairs gribēt mierīgi aizmigt. decembra vakariem ir pavisam cits starojums, bet aicinošais nemiers vēl saglabājas.

jau sen vēlos tikt prom no šejienes, no satraukuma naktīs, no apkārtējo nepiepildītām iegribām, no trakojoša vēja, kas izbrāžas cauri, pat neprasot, vai tas ir iespējams. nav, un tāpat jau sarunas ar sevi ne pie kā laba nenoved.

ciest nevaru. skaidrs?

par mani

Sun, 25 Dec 2005 22:07:26 GMT

pastkartes no Mehiko. sabozušās zīlītes dzeloņplūmju sudraba zaros. Čaikovska 2.simfonija, cosmos un björka. viss ir manī, šeit tas sākas un beidzas. vēlmes, atbildes un elpa ziemas dienas sastingušajā klusumā. "mums katram jāizcīna sava uzvara pašam pār sevi. neviena cita, ar ko cīnīties, nav, visi ienaidnieki ir fikcija." [māra ķimele]

redzu, kā mežs, mājas, ielu spuldzes un pastnieki ar divriteņiem nepārtraukti mainās. šķietams sastingums ir tikai cilvēka aprobežotības radīta fikcija. patiesība? šeit, iekšā. tikai ieklausoties sevī iespējams ieraudzīt patiesību, sasildīties un nepazaudēt identitātes.