Parasti apziņas iestāšanās notiek pēc tam, kad ir paspēts BŪT tik daudz, ka sakarību kopsakarība izveido apziņu.

Būt ir skaisti, bet bez apziņas - bezjēdzīgi skaisti. Tas gan, protams, nenozīmē, ka vienkārši būt ir bezjēdzīgi. Skaistām lietām bezjēdzību parasti piešķir tie/tad, kad meklē jēgu notiekošajam.

Brīžiem īsti nesaprotu, vai ir pareizāk (labāk, vieglāk, tālejošāk) dzīvot, visu iedalot skaists | disharmonisks vai bezjēdzīgs | jēgpilns kategorijās.