|
|
|
Septembris 27., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) caramelle | 09:42
Labrīt!
Vakar, ejot gulēt es gribēju izmēģināt jaunu pozitīvās sevis programmēšanas tehnoloģiju. Izlasīju internetā, ka sapņi un bezapziņā notiekošo var pārvērst par realitāti, vajag tikai izjusti sapņot un ļoti, ļoti vēlēties. Tas varētu būt arī taisnība, jo tā ir teikuši vairāki gudri vīri.
Domāts - darīts. Apgūlos gultā, iedzēru siltu kumelīšu tēju, aizkūpināju šoreiz ne cigareti, bet vīraku kociņu ar rožu smaržu, nodzēsu gaismu un gatavojos sen gaidītajai nodarbei.
Tad palīdu zem segas, noliku galvu starp diviem spilveniem, lai ērti, kā nekā - svarīgi ir ļauties sapņiem ērtumā. Noliku rokas gar sāniem, aizvēru acis un ļāvos pilnīgam mieram. Palēnām sajutu, ka manas kājas no pirkstu galiņiem kļūst smagas un pārņēma tāda kņudinoša sajūta... vienkārši neaprakstāma, pēc ilgiem laikiem jutos tik mierīgs.
Nu pārgāju nākamajā fāzē - domās iztēlodamies tāfeli, tādu uz riteņiem, līdzīgu, kāda bija manā pamatskolā... Tad paņēmu rokās krītu un tā kā rakstu ar labo roku, uzrakstīju jautājumu, kurš mani nomoka un uz kuru vēlējos saņemt atbildi... vispirms ar labo, pēc tam ar kreiso roku. Tālāk tā, kā bija norādīts, sāku to lasīt, vispirms to, kas rakstīts ar labo roku, pēc tam to, kas ar kreiso... lasīt, kamēr iemigu. Atbildei vajadzēja nākt sapnī...
Šorīt pamodos plkst 7 : 10. Neatceros, ka būtu saņēmis atbildi uz jautājumu sapnī, bet vēl jau paliek iespēja, ka atbilde nāks pati no sevis reālajā dzīvē...
Bet es vienalga jūtos labi, jo izdzīvojot savas cerības sapnī, es jūtu to iespējamu materializēšanos... atliek tikai viens solis, viena robeža, ko pārkāpt, es nezinu, kā šo robežu sauc, bet zinu, ka tāda ir - robeža, kas šķir fantāziju pasauli, kurā viss ir sakārtots atbilstoši katra iekšējai pasaulei, līdz ar to arī vislabāk un pasauli, kura veidojusies, sajaucoties fantāzijām, paša neprātīgajai, nemākulīgajai rīcībai to īstenošanai, skaudībai, citu ietekmei...
Cik bieži tomēr negribās pamosties no sapņa...
|
Reply
|
|