Caprice

15. Augusts 2006

10:12

-Būšu vakarā mājās.Tikai uz pāris stundiņām aiziešu ar viņu satikties.Uzpīkstināšu.

Ne, zvana, ne īsziņu atsūta.Beigās nolemju pazvanīt.

-Kur Tu esi?
-Mašīnā.
-Kādā mašīnā?
-Pie viena džeka.Braucam uz Jūrmalu patusēties.
-Uz kādu vēl ellē ratā Jūrmalu?Kas jūs tur esat?
-Daudzi.Tu nepazīsti.
-Nu piemēram?
-Nu Tu nepazīsti.
-Viņa arī tur ir?
-Jā.
-Vizmaz piezvanīt varēji.
-Man nav kredīta.
-Kādam paprasīt varēji.
-Man sēžas aķis.Līva, Tev nav par ko uztraukties.
-Man vienalga.Čau.

Es neesmu pa nakti gulējusi no uztraukumiem.Acis šobrīd izskatās kā pūpēži un mati vēl trakāk.Pilna gulta ar salvetēm.

10:22

Un vēl tam visam pa vidu debīls sapnis. Kur [info]chii atvadu balīte tiek sarīkota man, jo es kaut kur dodos.Sīkumos neiedziļināšos, jo daudz ko neatceros.Ceru, ka šis sapnis melo un man nebūs iemesla kaut kur "doties" vai no kāda aiziet.

23:13

Pēc pāris dienām mana dzīve apgriezīsies par 180 grādiem. Kamēr būšu Itālijā varešu sakārtot domas, lai saprastu kā dzīvot un rīkoties turpmāko gadu.Man riebjas krasas pārmaiņas.Es atdotu daudz ko, lai viņš nekur nebrauktu.Labprāt dzīvotu ierastajā rutīnā-Līvas frontē bez pārmaiņām. Jūtos nedroša par sevi, kad notiek krasas pārmaiņas. Vēl doma nākamgad stāties franču licejā un būtībā parakstīt sev nāves spriedumu. šogad iet franču valodas kursos. vispār es to visu gribu, bet man tikai vajag, lai kāds iegrūž tajā visā un pasaka:"Nu rīkojies taču vienreiz!"
Powered by Sviesta Ciba