| Post a comment |
| February 21st, 2004 - 11:35 pm |
|---|
Tici man, man tiešām rūp, kas ar tevi notiek, jo es negribu lai tev sāp & tu tiec sāpināta. Ir grūtu redzēt kā atmiņās tevi sāpina, bet es nespēju tev palīdzēt. Tev pašai ir atmiņas jānoglabā kaut kur mazā sirds stūrīti & jādod vieta jauniem piedzīvojumiem, kas kādreiz būs tavas jaukākās atmiņas. Mani mocīja tās nolāpītās atmiņas ļoti ilgu laiku, jo nevarēju aizmirst Jēkabu..Viss man atgādināja viņu.Pat esot kopā ar citu džeku domāju par viņu & tikai Krists to visu spēja izmainīt. Nezinu kā bet man radās atkal cerība, ka mana dzīve tomēr var būt skaista & jāatcerās tikai viss labais kas kopā pavadīts. Bija daudz brīžu, kad gribējās no visa aizmukt,paslēpties, bet tad es izlīdu ārā no savas atmiņu, sāpju bedres & paskatījos, ka ir daudz kas dēļ kā var smaidīt :] Turies manu dārgum & neļauj sev darīt pāri!!!! Ja kas vienmēr vari ar mani parunāties. Es nespēju tev palīdzēt bieži vien bet zini ka es cenšos ar visu savu mazo dumjo sirsniņu.mīlu..
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |