callaway - 9. Maijs 2010

Maldoties pa tumšā alām,
draugus meklē saules stars,
blandās tas pa visām malām,
vientuļš kļuvis mazais gars.

Un tālimā tad atskan balss
kā pērkondārts tā atmodina jūtas,
pat drūmais gaiss sāk likties salds,
šķiet dzīve atver visas lūkas.

Stars nu seko maigām skaņām,
nezinādams kurp tās iet.
ļaujoties tām jauniegūtām maņām,
panāca viņš maigo būtni...
Abi kopā devās prom.

Skaņu vibrācijas tuksness tālē,
tur smilšgraudiņš kliedz - palīgā sauc.
Neviens to nedzird - nepalīdz,
viņš ,likās, mūžam paliks viens,
bet nāca vējš un graudiņš gaisā pacēlās...
atkal dzīvē ielido...

Tik ļoti bail tur atkal iet,
Tur ogles gail un logi ciet.
Kam ieeja brīva...
Tam izeja liegta...
Un tai cīņa paliks sīva,
Varbūt... pret sienu tā tiks triekta...